Paplašinātā meklēšana
Meklējam ūja.
Atrasts vārdos (27):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (363):
- Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
- aizbozēt Aiziet, atspiežoties uz nūjas.
- aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
- tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
- Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
- ķurķis Apaļa nūja.
- cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
- ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
- aditīvs Ar saskaitīšanu dabūjams.
- atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- Thuja orientalis austrumu tūja.
- dūduks Balodis, dūja.
- dūdulis Balodis, dūja.
- dūve Balodis; dūja.
- dūviņa Balodis; dūja.
- dūviņš Balodis; dūja.
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- beisbolene Beisbola nūja.
- gumijas runga bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci.
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
- dabonams Dabūjams.
- dabūnams Dabūjams.
- gūstams Dabūjams.
- dūjiņa Dem. --> dūja.
- nūjiņa Dem. --> nūja.
- tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
- drina Dzelzs stienis, nūja, lauznītis.
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers.
- Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
- Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers.
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem.
- skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu).
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- biza Gara nūja.
- garkoks Gara nūja.
- ķimpulis Garāks spieķis, nūja, virve.
- ķimpuls Garāks spieķis, nūja, virve.
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
- duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
- oficīnālijas Gatavas, aptiekās vienmēr dabūjamas zāles.
- perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām.
- zlaģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
- zlāģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
- draiveris Golfa nūja.
- anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti.
- hļuška Hokeja nūja.
- kļuška Hokeja nūja.
- kļobene Hokejnūja.
- nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- strubuņķis Īsa nūja.
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
- Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka.
- šķeiste Kārts, nūja, spieķis; rīkste; šķeista.
- paroce Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
- parocenis Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
- durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
- mecāns Koka nūja vai runga ar ko sist.
- mecēns Koka nūja vai runga ar ko sist.
- spirģis Koka nūja, kas kalpo par spieķi.
- sprūdzinis Koka nūja.
- spīķis Koka vai dzelzs nūja ar noasinātu galu.
- ķeijzars Koks nūjas resnumā ar zaru, aiz kura labības un siena vezumiem aizmet sienamās virves.
- Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka.
- Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka.
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
- Thuja koraiensis Korejas tūja.
- bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- ciksta Kūja, garens zars; dēlis.
- ciksts Kūja, garens zars; dēlis.
- vāzda kūja, nūja.
- ramte Kūja, spieķis.
- ķuze Kūja.
- noze Kūja.
- vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- bulstāgs Ķestera nūja.
- Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
- Ķira Ķire, Rūjas pieteka.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
- nūza Liela kūja.
- menda Liela nūja.
- Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums.
- klibic Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas).
- ķeķeris Līka, gara, zaraina nūja.
- spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
- Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
- Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka.
- Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Thuja plicatia milzu tūja.
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē.
- studiņš Neliela nūja.
- Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
- ihtulīni No zivju oliņām dabūjamas fosforu saturošas olbaltumvielas.
- spieķis Nūja (2).
- sperģis Nūja (sišanai).
- banstaklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- banstāklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- bansteklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- metrēgs Nūja ar ko sist, mest.
- ķeija Nūja ar zaru, uz kā uzkāpuši zēni ar nūju staigā kā ar koka kājām.
- bīstēgs Nūja bikstīšanai, bīdīšanai.
- milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī.
- bimba Nūja mešanai vai sišanai.
- ķeire Nūja ripu sišanai (ķeija).
- ķeiris Nūja ripu sišanai, kādā spēlē ar nūjām un ripu.
- bosāks Nūja sišanai.
- kņute Nūja sišanai.
- pažuks Nūja sišanai.
- šmiga Nūja sišanai.
- purga Nūja zivju un vēžu dzīšanai tīklā, kurvī.
- kadaļa Nūja, 3-4 pēdas gara.
- vindikta Nūja, ar ko aizkāra vergu par zīmi, ka tas palaists brīvā.
- milla Nūja, boze.
- septiņbirkavine Nūja, kas sver 7 birkavus.
- šmāžnieks Nūja, ko izmantoja ratu riteņu ieziešanai ar smērvielu.
- festuca Nūja, ko kungs lika vergam uz galvas, atlaižot viņu svinīgi brīvā.
- knūza Nūja, kūja.
- biliņģis Nūja, milna.
- bostiķis Nūja, pagarš koks.
- šmīkstenice Nūja, pātaga.
- švetne Nūja, pātaga.
- žmega Nūja, rīkste ar ko sist.
- žmiga Nūja, rīkste ar ko sist.
- stuciņa Nūja, rīkste, žagars.
- bakans Nūja, runga pāļu dzīšanai.
- bulstarāgs Nūja, runga sišanai.
- ķūze Nūja, runga, vica; kūze.
- kūza Nūja, runga, vica.
- ķūza Nūja, runga, vica.
- kūze Nūja, runga, vica.
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
- durtene Nūja, runga.
- ruņģis Nūja, runga.
- šautra Nūja, runga.
- štenaga Nūja, runga.
- vente Nūja, sitamais.
- dodams Nūja, spieķis ar ko var sist.
- žabanga Nūja, spieķis, runga.
- pomeļnīks nūja, spieķis.
- mestaunīca Nūja, spieķis.
- vērzda Nūja, spieķis.
- vēzda Nūja, spieķis.
- vēzdine Nūja, spieķis.
- vēzdins Nūja, spieķis.
- vēzds Nūja, spieķis.
- bauze Nūja, spriguļa vāle.
- bingulis Nūja, sprungulis.
- spiga Nūja, stiba, kāts, rīkste bez zariem.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- vāza Nūja, vēzda.
- bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte.
- rūcinīks nūja.
- kādelis Nūja.
- knoja Nūja.
- knūja Nūja.
- kuja Nūja.
- mingolis Nūja.
- mituris Nūja.
- palka Nūja.
- stiba Nūja.
- štoks Nūja.
- šutiļņiks Nūja.
- vilags Nūja.
- gārļi Nūjas abās zivju murda pusēs.
- Ola Oļa, Rūjas pieteka.
- Ole Oļa, Rūjas pieteka.
- šķēsts Pagale, nūja.
- vante Pagara nūja bumbas atsišanai.
- milava Paliela nūja.
- ķūsis Palielāka nūja, runga.
- Ide Palmute, Rūjas pieteka.
- Palmaka Palmute, Rūjas pieteka.
- Palmuta Palmute, Rūjas pieteka.
- dot Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā.
- pulītis Piejaucēta dūja; pulis.
- pulis Piejaucēta dūja; pulītis.
- Enča Pilsēta Ungārijā ("Encs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miškolca Pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Onga Pilsēta Ungārijā ("Onga"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Putnoka Pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serenča Pilsēta Ungārijā ("Szerencs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tokaja Pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendrē Pilsēta Ungārijā, Boršoas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālhāza Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sajosentpētera Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šārošpataka Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tisaūjvāroša Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šātoraljaūjheja Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezēkevešda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Genca Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rudabāņa Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šajobāboņa Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Cigānda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abaujsānto Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boršodnādašda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezēkeresteša Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Emēda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņēklāhāza Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sikso Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alšožolca Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezēčāta Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Felsēžolca Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edelēņa Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazincbarcika Pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- austrumu platzaris platzaru suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis"); austrumu tūja.
- neofīts Polijā un Lietavā kristīti ebreji, kas dabūja muižnieku tiesības.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
- šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
- Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka.
- knūja Resna nūja sišanai.
- mylyns resna nūja, milna.
- miturs Resna nūja, runga.
- burzuls Resna nūja.
- kņūta Resna nūja.
- puza Resna, nelīdzena nūja.
- runga Resna, smaga nūja.
- bumbāks Resns spieķis, nūja, runga.
- zislībiņi Rietumu tūja ("Thuja occidentalis").
- Thuja occidentalis rietumu tūja.
- vibucis Rīkste vai paresna nūja ar ko sist.
- švaka Rīkste, nūja sišanai.
- nieska Rīkste, nūja, runga ar ko var kaut ko sist.
- strupe Rīkste, nūja.
- strūpene Rīkste, nūja.
- stuka Rīkste, nūja.
- ķeija Ripu sitamā kūja.
- ķeja Ripu sitamā nūja; ķeija.
- Ruje Rūja.
- Kurkužupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā.
- Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure.
- Supučupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Ķoņu pagastā, garums - 5 km.
- Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode.
- Tiltgaļu grāvis Rūjas kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
- Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole.
- Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga.
- Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā.
- Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte.
- Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa.
- Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km.
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
- Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
- Rausalupīte Rūjas labā krasta pieteka.
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
- Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis.
- bembele Runga, nūja (ar ko sist).
- čaga Runga, nūja ar nelīdzenu kātu.
- vambulis Runga, nūja sišanai.
- bizons Runga, nūja, čigānu pātaga.
- buzda Runga, nūja, sprungulis.
- koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai).
- sprengs runga, nūja.
- bozgalis Runga, nūja.
- bungulis Runga, nūja.
- bunguls Runga, nūja.
- čikste Runga, nūja.
- cundars Runga, nūja.
- cunduris Runga, nūja.
- cundurs Runga, nūja.
- danga Runga, nūja.
- dūzene Runga, nūja.
- gundags Runga, nūja.
- knese Runga, nūja.
- knuja Runga, nūja.
- knuta Runga, nūja.
- kņuta Runga, nūja.
- knutele Runga, nūja.
- milnis Runga, nūja.
- spranga Runga, nūja.
- sprangs Runga, nūja.
- spuleņģis Runga, nūja.
- stranga Runga, nūja.
- strupeks Runga, nūja.
- vekselis Runga, nūja.
- zustiķis Runga, nūja.
- dēsna Runga, spieķis, nūja, rīkste.
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
- pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
- tūjieši Salacgrīvas novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
- aplikators Samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances.
- Liepupes pagasta teritorija sastāv no trim pirmskara pagastiem - Liepupes, Duntes un Tūjas.
- Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
- Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka.
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
- aizsargšķīvītis Slēpju nūjas lejas daļā piestiprināta apļveida konstrukcija, kas aizsargā pret iegrimi sniegā.
- kija Spēļu nūja ar smailu galu (parasti biljardā).
- kneija Spieķis, kūja.
- ķeņķis Spieķis, nūja ar aizliektu augšgalu.
- ķenka Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- ķenkla Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- ķepe Spieķis, nūja, zizlis.
- ķepis Spieķis, nūja, zizlis.
- kūļa Spieķis, nūja.
- stimbuks spieķis; īsa, resna nūja
- milinga Stiba, nūja.
- spigulis Stiba, nūja.
- Laņģupīte Sutra, Rūjas pieteka.
- Lode Sutra, Rūjas pieteka.
- neizdabājams Tāds, kam grūti izdabāt; arī kaprīzs, untumains; neizdabūjams.
- dzenamais Tas, ar ko dzen, nūja, pātaga.
- bukuris Tieva gara nūja ar klucīti galā zivju sadzīšanai tīklā pirms tā izvilkšanas; stūmeklis.
- Tilgaļu grāvis Tiltgaļu grāviis, Rūjas pieteka.
- dzīvībaskoks Tūja ("Thuja") - ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
- tuja Tūja ("Thuja").
- dzīvības koks tūja; dzīvībaskoks.
- Taubenhof Tūja.
- Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- thuja Tūjas.
- Tūjas strauts ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Tūjas ezerā.
- Zaķupīte Upe Limbažu un Salacgrīvas novadā, garums - 16 km, kritums - 30 m, pie Tūjas ietek Rīgas jūras līcī; Zaķupe.
- Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha.
- Ķoņu dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes Ķoņu pagastā, platība — 24 ha.
- ūjagas Vairākkārtīgi saukt "ūja!".
- ķūlis Vāle, nūja.
- koiza Vidēji gara nūja.
- gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
- Virķe Virķīte, Rūjas pieteka.
- Virķene Virķīte, Rūjas pieteka.
- Virķupīte Virķīte, Rūjas pieteka.
- žeberglītis Zaraina nūja balstam (zirņiem u. tml.).
- knurga Zaraina nūja, kuras viens gals ir resnāks par otru; elastīga nūja.
- čaka Zaraina runga, nūja.
- ķeka Zarota, gara kūja, ar ko ķekatās iet.
- Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
- dalkata Zivju dukuris; purga - nūja zivju un vēžu dzīšanai tīklā, kurvī.
- Zuju ezers Zuju ezers - atrodas Asares pagastā, platība - 16,0 ha, dziļums - līdz 8,2 m; Zujas ezers; Zūjas ezers.
- duburs Žuburs, nūja.
ūja citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV