Paplašinātā meklēšana

Meklējam šķaut.

Atrasts vārdos (41):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (226):

herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
skaldains ar augstu šķautni
četršķautņu ar četrām šķautnēm
daudzšķautņains ar daudzām šķautnēm
divšķautņu ar divām šķautnēm
trīsšķautņu ar trim šķautnēm
skaudre Asa šķautne
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai)
asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā
radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3)
Dendrobaena octaedra astoņšķautņu slieka
Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
kompasa augi augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu)
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
četrkantains Četrstūrains, četršķautņains
četrkantaiņš Četrstūrains, četršķautņains
četrkantīgs Četrstūrains, četršķautņains
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
četršķautņains Četršķautņu
Epilobium tetragonum četršķautņu kazroze
Oenothera tetragona četršķautņu naktssvece
Eiseniella tetraedra četršķautņu slieka
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne
kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
daudzšķautņu Daudzšķautņains (1)
daudzšķautņu Daudzšķautņains (2)
šķautnītne dem. --> šķautne
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
divšķautņains Divšķautņu
Hypericum perforatum divšķautņu asinszāle
asenszāle Divšķautņu asinszāle
sarkane divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asines Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinspuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsstrutenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinstēja Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinszālīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsziedi Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ašņadzira Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brendelenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
degvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzene Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzinis Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzērājpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ernikas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
falšraudas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kaktaina Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kazakzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krampinīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustainīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
pīterzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ragankauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
raganukauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkaņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
šnapstenīcas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ugunszāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
zveroboji Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos
krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām)
sakarīgs grafs grafs, kurā ikkatras divas virsotnes savieno šķautņu virkne (maršruts)
orientēts grafs grafs, kura šķautnēm piemīt vērsums
griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums
rapieris ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni, ko izmanto paukošanā; florete
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu
hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma
asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām
mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi
stilets Īss trīsšķautņu vai četršķautņu duncis
noapaļot izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu; nolīdzināt (kā šķautnes)
čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore
koris Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore (1)
cereji Kaktusi ar šķautnainiem cilindrveida stumbriem
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
klintsradze Klints šķautnes izvirzījums
peļcs Kokmateriāla šķautne (parasti durvju dēļiem, logu rāmjiem, mēbelēm)
čums Kore - šķautne jumta plakņu sadurvietā
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem
spektrālkrāsas Krāsas, ko iegūst laižot balto (saules) gaismu caur trīsšķautņu stikla prizmu
kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
lucs Lēciena veids daiļslidošanā: sportists atsperas ar vienas slidas ārējo šķautni un pēc rotācijas gaisā piezemējas uz otras slidas ārējās šķautnes
Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
čora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
kora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
šķoris Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi
raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
nogals Mala, šķautne
kante Mala; šķautne
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei)
saistību matrica matrica, ko izmanto grafa uzdošanai un kuras elements a~ij~ = 1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotni i ar virsotni j
nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi
skimkolters neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu
zvirgzds Neliels, šķautņains akmens
vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm
priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim
smailnagla no metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu
šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele
akant- norāda uz šķautni, smaili
akanto- norāda uz šķautni, smaili
taisns paralēlskaldnis paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni
špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis
vienrindas korpuss plakans elektronisko komponentu konstruktīvs elements, kas izveidots līdzīgi modulim _SIMM_, bet tajā drukāto šķautņspraudņu vietā izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas vienā no garākajām korpusa malām
bisektors Plakne, kas iet caur divplakņu kakta šķautni un dala kaktu uz pusēm
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzējs
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu)
Eiropas segliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli (Euonymus europaeus)
fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu
augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits
ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos
seškantains Sešstūrains, seššķautņains
seškantīgs Sešstūrains, seššķautņains
skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem
platsliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir lielāks par 1000 mm
šaursliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir mazāks par 1000 mm (rūpnieciskajam transportam)
briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie
buru adata speciāla tērauda adata, kuras acs gals ir tievāks par smailes galu, kas izveidots trīsšķautņains
alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas
florete sporta ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
virpas grieznis stieņveida vai plākšņveida griezējinstruments ar taisnu vai profilētu griezējšķautni materiālu apstrādei ar virpu
bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem
šķauderains Stūrains, šķautnains
kantaniski Stūreniski; balstot uz šķautni
kantiski Stūreniski; balstot uz šķautni; kantaniski
kanteniski Stūreniski; šķautnes veidā
vienrindas atmiņas modulis šaura drukātās shēmas plate, uz kuras vienā rindāparasti izvietotas 8 vai 9 lasāmatmiņas mikroshēmas, un ko ar speciālu šķautņspraudņu starpniecību pievieno datora mātesplatei
mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa; arī šķautne
grīslis šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās
nātre šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
panātre šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
šķautra Šķauteris, šķautne
Allium angulosum šķautnainais sīpols
lobnaža asmens šķautne, kas veidojas, krustojoties lobnaža priekšējai un muguras skaldnēm
šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos
šķausnots šķautņains
Crocodilus porosus šķautņgalvas porosus
šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals
abpusgriezīgs tāds, kam ir asas abas malas, šķautnes
asšķautņains tāds, kam ir asas, nenoapaļotas šķautnes
šķautņveida tāds, kam ir šķautnes forma, veids
trīskanšu tāds, kam ir trīs šķautnes
šķautņains tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas
stūrains tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
ass tāds, kam nav noapaļojuma (par malu, šķautni)
infraspinozs tāds, kas atrodas zem lāpstiņas šķautnes
apaļš tāds, kas pēc formas atgādina lodi; tāds, kam nav asu šķautņu
slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem
kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs
kubikvienība Tilpuma mērvienība, kuras pamatā ir kubs ar noteikta guruma šķautni
Euphorbia trigona trejšķautņu eiforbija
kristalogrāfiskie indeksi trīs veseli skaitļi, kas nosaka kristāla skaldņu atomu plakņu novietojumu (Millera indeksi) vai arī kristāla šķautņu novietojumu (Veisa indeksi) attiecībā pret kristalogrāfiskajām asīm
trijšķautņains Trīsšķautņains
trijšķautņu Trīsšķautņu
trīsšķautņains Trīsšķautņu
lielgabalurbis urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā); stobra urbis
šķautaniski uz šķautnes, sāniski
šķauteniski uz šķautnes, sāniski
ūdensšķēlējs Vadņa priekšējā asā šķautne
kubulu pugāns vairāk nekā metru gara ēvele, ko lieto dēļu šķautņu pielāgošanai un nolīdzināšanai
graizīt vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu)
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis
obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili
šķautņot veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes; šķautnei
šķautnēt veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes; šķautņot
lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās
kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
pilns grafs vienkāršs grafs, kurā katras divas virsotnes savieno šķautne
regulārs grafs vienkāršs grafs, kurā no katras virsotnes iziet vienāds šķautņu skaits
plakans grafs vienkāršs grafs, kura šķautnes nekrustojas
priekšzobs viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība
nažvīle Vīle ar plānu, asu šķautni
daudzšķautņainība vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
šķautņainība vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
šķautņainums vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautnainība (1)
šķautņainība vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
šķautņainums vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautņainība (2)
apmaloti zāģmateriāli zāģmateriāli bez lokmalām (asšķautņaini) vai ar daļējām lokmalām, kuru lielums nepārsniedz standartā noteikto lielumu
odontoskopija Zobu kožamo virsmu šķautņu īpatnību izmeklēšana personības identifikācijai
firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā

šķaut citās vārdnīcās:

MEV

šķaût