Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķaut.
Atrasts vārdos (41):
- šķaut:1
- šķaute:1
- šķautne:1
- šķautra:1
- šķautre:1
- izšķaut:1
- šķautnēt:1
- šķautnis:1
- šķautņot:1
- aizšķaut:1
- šķautains:1
- šķauteris:1
- šķautnots:1
- šķautnains:1
- šķautnītne:1
- šķautņains:1
- šķautrains:1
- divšķautņu:1
- šķautaniski:1
- šķauteniski:1
- šķautņveida:1
- četršķautņu:1
- trijšķautņu:1
- trīsšķautņu:1
- vējšķautnis:1
- šķautnainība:1
- šķautnainums:1
- šķautņainība:1
- šķautņainums:1
- asšķautņains:1
- daudzšķautņu:1
- stāvšķautnis:1
- šķautņveidīgs:1
- četršķautains:1
- divšķautņains:1
- četršķautņains:1
- griezējšķautne:1
- trijšķautņains:1
- trīsšķautņains:1
- daudzšķautņains:1
- daudzšķautņainība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (225):
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- skaldains Ar augstu šķautni.
- četršķautņu Ar četrām šķautnēm.
- daudzšķautņains Ar daudzām šķautnēm.
- divšķautņu Ar divām šķautnēm.
- trīsšķautņu Ar trim šķautnēm.
- griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
- skaudre Asa šķautne.
- asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3).
- Dendrobaena octaedra astoņšķautņu slieka.
- Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
- kompasa augi augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali.
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
- nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu).
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
- četrkantains Četrstūrains, četršķautņains.
- četrkantaiņš Četrstūrains, četršķautņains.
- četrkantīgs Četrstūrains, četršķautņains.
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
- Epilobium tetragonum četršķautņu kazroze.
- Oenothera tetragona četršķautņu naktssvece.
- Eiseniella tetraedra četršķautņu slieka.
- četršķautņains Četršķautņu.
- zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
- kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- daudzšķautņu Daudzšķautņains (1).
- daudzšķautņu Daudzšķautņains (2).
- šķautnītne Dem. --> šķautne.
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars.
- sarkane divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asines Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asiņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinspuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinsstrutenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinstēja Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinszālīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinsziedi Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asiņzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ašņadzira Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brandviņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brandviņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brandvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brendelenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- degvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- dzelzene Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- dzelzinis Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- dzērājpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ernikas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- falšraudas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- kaktaina Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- kazakzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- krampinīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- krustainīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- krustenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- pīterzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ragankauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- raganukauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- sarkaņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- sarkanīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- sarkanzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- šnapstenīcas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ugunszāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- vīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- vīnpuķīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- zveroboji Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- Hypericum perforatum divšķautņu asinszāle.
- asenszāle Divšķautņu asinszāle.
- divšķautņains Divšķautņu.
- žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
- incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos.
- krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē.
- multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām).
- sakarīgs grafs grafs, kurā ikkatras divas virsotnes savieno šķautņu virkne (maršruts).
- orientēts grafs grafs, kura šķautnēm piemīt vērsums.
- griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums.
- rapieris ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni, ko izmanto paukošanā; florete.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
- hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma.
- asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām.
- mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi.
- stilets Īss trīsšķautņu vai četršķautņu duncis.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu; nolīdzināt (kā šķautnes).
- koris Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore (1)
- čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore.
- cereji Kaktusi ar šķautnainiem cilindrveida stumbriem.
- Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
- peļcs Kokmateriāla šķautne (parasti durvju dēļiem, logu rāmjiem, mēbelēm).
- čums Kore - šķautne jumta plakņu sadurvietā.
- eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
- spektrālkrāsas Krāsas, ko iegūst laižot balto (saules) gaismu caur trīsšķautņu stikla prizmu.
- kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- lucs Lēciena veids daiļslidošanā: sportists atsperas ar vienas slidas ārējo šķautni un pēc rotācijas gaisā piezemējas uz otras slidas ārējās šķautnes.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- čora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
- kora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
- kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
- šķoris Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
- heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības.
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nogals Mala, šķautne.
- kante Mala; šķautne.
- frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
- saistību matrica matrica, ko izmanto grafa uzdošanai un kuras elements a~ij~ = 1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotni i ar virsotni j.
- nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
- zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
- vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm.
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim.
- smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
- šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele.
- akant- Norāda uz šķautni, smaili.
- akanto- Norāda uz šķautni, smaili.
- taisns paralēlskaldnis paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
- špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis.
- vienrindas korpuss plakans elektronisko komponentu konstruktīvs elements, kas izveidots līdzīgi modulim _SIMM_, bet tajā drukāto šķautņspraudņu vietā izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas vienā no garākajām korpusa malām.
- bisektors Plakne, kas iet caur divplakņu kakta šķautni un dala kaktu uz pusēm.
- reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli.
- piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
- izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
- Eiropas sedliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli.
- fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna.
- krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits.
- ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
- seškantains Sešstūrains, seššķautņains.
- seškantīgs Sešstūrains, seššķautņains.
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
- platsliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir lielāks par 1000 mm.
- šaursliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir mazāks par 1000 mm (rūpnieciskajam transportam).
- briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie.
- buru adata speciāla tērauda adata, kuras acs gals ir tievāks par smailes galu, kas izveidots trīsšķautņains.
- alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas.
- florete Sporta ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni.
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu.
- virpas grieznis stieņveida vai plākšņveida griezējinstruments ar taisnu vai profilētu griezējšķautni materiālu apstrādei ar virpu.
- bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem.
- šķauderains Stūrains, šķautnains.
- kantiski Stūreniski; balstot uz šķautni; kantaniski.
- kantaniski Stūreniski; balstot uz šķautni.
- kanteniski Stūreniski; šķautnes veidā.
- vienrindas atmiņas modulis šaura drukātās shēmas plate, uz kuras vienā rindāparasti izvietotas 8 vai 9 lasāmatmiņas mikroshēmas, un ko ar speciālu šķautņspraudņu starpniecību pievieno datora mātesplatei.
- mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa; arī šķautne.
- grīslis Šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
- nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- panātre Šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- šķautra Šķauteris, šķautne.
- Allium angulosum šķautnainais sīpols.
- lobnaža asmens šķautne, kas veidojas, krustojoties lobnaža priekšējai un muguras skaldnēm.
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos.
- Crocodilus porosus šķautņgalvas porosus.
- šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals.
- abpusgriezīgs Tāds, kam ir asas abas malas, šķautnes.
- asšķautņains Tāds, kam ir asas, nenoapaļotas šķautnes.
- šķautņveida Tāds, kam ir šķautnes forma, veids.
- trīskanšu Tāds, kam ir trīs šķautnes.
- šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- ass Tāds, kam nav noapaļojuma (par malu, šķautni).
- infraspinozs Tāds, kas atrodas zem lāpstiņas šķautnes.
- apaļš Tāds, kas pēc formas atgādina lodi; tāds, kam nav asu šķautņu.
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem.
- kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- kubikvienība Tilpuma mērvienība, kuras pamatā ir kubs ar noteikta guruma šķautni.
- Euphorbia trigona trejšķautņu eiforbija.
- kristalogrāfiskie indeksi trīs veseli skaitļi, kas nosaka kristāla skaldņu atomu plakņu novietojumu (Millera indeksi) vai arī kristāla šķautņu novietojumu (Veisa indeksi) attiecībā pret kristalogrāfiskajām asīm.
- trijšķautņains Trīsšķautņains.
- trijšķautņu Trīsšķautņu.
- trīsšķautņains Trīsšķautņu.
- lielgabalurbis urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā); stobra urbis.
- šķautaniski Uz šķautnes, sāniski.
- šķauteniski Uz šķautnes, sāniski.
- ūdensšķēlējs Vadņa priekšējā asā šķautne.
- kubulu pugāns vairāk nekā metru gara ēvele, ko lieto dēļu šķautņu pielāgošanai un nolīdzināšanai.
- graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
- bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili.
- šķautņot Veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes; šķautnei.
- šķautnēt Veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes; šķautņot.
- lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās.
- kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām.
- kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
- pilns grafs vienkāršs grafs, kurā katras divas virsotnes savieno šķautne.
- regulārs grafs vienkāršs grafs, kurā no katras virsotnes iziet vienāds šķautņu skaits.
- plakans grafs vienkāršs grafs, kura šķautnes nekrustojas.
- priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
- nažvīle Vīle ar plānu, asu šķautni.
- daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautnainība (1).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautņainība (2).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apmaloti zāģmateriāli zāģmateriāli bez lokmalām (asšķautņaini) vai ar daļējām lokmalām, kuru lielums nepārsniedz standartā noteikto lielumu.
- odontoskopija Zobu kožamo virsmu šķautņu īpatnību izmeklēšana personības identifikācijai.
- firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā.
šķaut citās vārdnīcās:
MEV