Paplašinātā meklēšana

Meklējam čau.

Atrasts vārdos (202):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (485):

čauls (Olas) čaumala
adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
nočumalāties ar čaumalām apbirt
aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā
Bromus oxyodon aszobainā lāčauza
hadronatoms Atoms, kam vienu no čaulas elektroniem aizstāj negatīvs hadrons
pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu)
peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica")
Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras)
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi
dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu
lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss")
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta
bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
pristicephalus Bezčaulvēžu kārtas ģints
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene
divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
čaviks Čau-čau šķirnes suns
pūznīgs čaugans, irdens
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
čamala Čaula, čaumala
cilindriska čaula čaula, kuras virsmas ir cilindriskas
šmurkstēt Čurkstēt, čaukstēt
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
pužināt darīt čauganu, irdenu; arī bužināt
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
čaukaliņa Dem. - čaukala
kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm
ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu
conchostracha Divvākčauļi
limnadia Divvākčauļu apakškārtas ģints
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
globigerīnu dūņas dziļūdens nogulu tips - sīku planktona foraminīferu ar lodveidīgām vairākkameru čaulām sakopojumi
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus
iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
blodiņa gliemenes čaula
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
ķiģelis Gliemezis ar savu mājiņu, čaulu
ķigulis Gliemezis, tā čaula (mājiņa)
gliemeža širstiņš gliemeža čaula
sliemji gliemeži (bez čaumalas, uz lapām)
gliemežnīca Gliemežu čaula
kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā
čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni
ķidiņi Gliemju čaulas
konhilijas Gliemju čaulas (ķiguļi), dažkārt (agrāk) arī gliemji
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei
perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia")
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta")
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt
čogys graudu čaumalas pēc peļu postījumiem
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
sačārkstēt Gurkstēt, čaukstēt
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
dibranchia Iekščauļi
apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas)
aizslēgs ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas
ekstraktors ierīce izšautas čaulas vai patronas izvilkšanai no patrontelpas
triecienmehānisms ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci
ežektors ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai
aizčaukstēt iesākt čaukstēt
iečaukstēties iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt
aizčaukstēties iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties
bruņot ietvert aizsargčaulā, ļoti izturīgā izolācijas kārtā
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu
izčaukstināties ilgāku laiku, daudz čaukstināt
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu)
čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
ārdavains Irdens, čaugans
ārdavs Irdens, čaugans
ārdens Irdens, čaugans
izčākstējis Irdens, čaugans
peldens Irdens, čaugans
pelkans Irdens, čaugans
rekls Irdens, čaugans
sautrs Irdens, čaugans
sterbeļains Irdens, čaugans
cilu Irdens, čaugans (tāds, kas nav cirši sablīvēts)
čaurans Irdens, čaugans, caurumains
šautrs Irdens, čaugans; porains, nesablīvēts
nočākstēties īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu)
nočaukstināt īsu brīdi čaukstināt un pabeigt čaukstināt
nočaukstēt īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt
izčaugnāt Izčaugāt
izčaukstrēt Izčaukstēt
izčakstēt Izčaukstēt, izčākstēt
izčumaloties Izčauloties
izčēksnējis Izčērkstējis, čaugans
izčognes Izčērkstējis, čaugans
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt
aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
izčāgāt Izknābāt kodolu un čaulu atstāt
nobokstas Izkultas sēnalas, čaulas
kunaiņi Izkultu linsēklu čaulas
izlaupīties Izlobīties (no pākstīm, čaumalas)
mīkstniecība Izlutinātība; mīkstčaulība
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
stringocephalus Izmirusi brahiopodu ģints ieapaļām lielām gludām čaulām
nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti
orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu
belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu
numulīti Izmiruši jūras organismi ar lielām kaļķa čaulām; veido t. s. numulītu kaļķakmens slāņus
hitinozoji Izmiruši paleozoja dzīvnieki, no kuriem iežos labi saglabājušās hitīna čaulas
ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
Bromus squarrosus izspūrusī lāčauza
izdzert olu izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā
Bromus japonicus Japānas lāčauza
kregi Jaunākā terciāra (pliocēna) nogulumi Anglijā, sastāv gk. no gliemju čaulu gruvešiem
jēlčaumals Jēlčaula
īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu
bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
čakstene kāda dārza puķe ar sausiem, čaukstošiem ziediem
pačužināties kādu brīdi rakt čaukstošu masu
izčakstināties kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos)
tetrabranchia Kamerčauļi
čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba
gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu
ļekāns kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis
čaukstulis kaut kas, kas rada čaukstoņu
izšūnāt kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot
izšūnot kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot
sačaukstēt kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā
krustaceji Kustoņi ar čaumalām, vēžveidīgie
gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām
Bromus racemosus ķekarainā lāčauza
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām
blaugzna Labības grauda čaula
blaugzne Labības grauda čaula
kasteris lāčauza
lāčas Lāčauza
lācene Lāčauza
luste Lāčauza
auzas Lāčauza ("Bromus")
lācenes Lāčauza ("Bromus")
lāčains Lāčauzains
bromus Lāčauzas
lācauži Lāčauzas
lāči Lāčauzas
tīruma lāčauza lāčauzu suga ("Bromus arvensis")
trīseņu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus briziformis ")
mainīgā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus commutatus")
Tomina lāčauza lāčauzu suga ("Bromus hordaceus syn. Bromus thominii")
Japānas lāčauza lāčauzu suga ("Bromus japonicus")
mīkstā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis")
vēja lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis")
aszobainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus oxyodon")
ķekarainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus racemosus")
rudzu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus secalinus")
izspūrusī lāčauza lāčauzu suga ("Bromus squarrosus")
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas
kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
lynceus Lapkājvēžu kārtas divvākčauļu apakškārtas ģints
lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
vieksts Lazdu rieksta čaumala
monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu
langusts liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā)
miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks
čabs lieto, lai aprakstītu čaukstošu, šalcošu troksni
kukuriņi Linu un āboliņa sēklu čaulas
kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā)
nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu)
nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu)
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt
lupsnis Lupsna - miza, čaula
ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks
plunžerpāris ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī
bučauskieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučauska" iedzīvotāji
Bromus commutatus mainīgā lāčauza
čaukstans Maza, čaugana kāpostgalva
čabelēt mazliet čaukstēt, pļāpāt
buksa Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass
bukse Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass
presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša
čaugiņš Mīksta kāpostu galviņa; čaugana
Bromus mollis mīkstā lāčauza
jēlčaula Mīkstčaula
jēlčaumala Mīkstčaula
ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu
mīksčaule Mīkstčaule
mīkstčaulīgums Mīkstčaulība
lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis
mīksčaulīgs Mīkstčaulīgs
mīkstčauls Mīkstčaulīgs
mīkstgarīgs Mīkstčaulīgs
eiēmināts Mīkstčaulīgs, izlutināts, kļuvis sievietei līdzīgs
ļurbans Mīkstčaulīgs, vārgs, neveikls
jēlčaulis Mīkstčaulis
ļemens Mīkstčaulis
ļemēns Mīkstčaulis
mīčaula Mīkstčaulis
mīčaulis Mīkstčaulis
mīksčaulis Mīkstčaulis
mīkšķaula Mīkstčaulis (2)
mīšķaule Mīkstčaulis (2)
mīkstinieks Mīkstčaulis, gļēvulis
mīkstnieks Mīkstčaulis, gļēvulis
čaupēdis Mīkstčaulis, mīkstpēdiņš
ļepāns Mīkstčaulis, vārgulis, ļengans cilvēks
ļebnaks Mīkstčaulis; cilvēks, kam viss krīt no rokām
čaugrans Mīksts, čaugans
lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza
cilindra čaula motora bloka augšdaļā iepresēta čaula, kas veido motora cilindru
pačaukstēt neilgu laiku, mazliet čaukstēt
pačaukstināt neilgu laiku, mazliet čaukstināt
pačaukstināties neilgu laiku, mazliet čaukstināties
čaulīte neliela čaula (3)
čaukstiņš Neliela, čaugana kāpostgalviņa
caurumelis neliels carums; čaurumelis
nočaukstēties Nočaukstēt
nošvīkstēt Nočaukstēt
nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus)
noskurāties Nomest veco ādu, čaulu
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
mīčaule Ola ar mīkstu čaulu
mīkstčaulis Ola ar mīkstu čaulu
lietine ola ola bez čaulas
vējola Ola bez čaumalas
Lieldienu ola ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu
mīčaulu ola ola, kurai nav čaumalas, bet tā pārklāta tikai ar plānu ādas plēvi
čaula "Program Manager" operētājsistēmas _Microsoft Windows_ čaulas programma, kas īsteno lietojumprogrammu un uzdevumu izpildes pārvaldību
MS-DOS čaula operētājsistēmas _MS-DOS_ čaula (angļu "MD-DOS Shell")
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
pačagans Pačaugans
izpužināt padarīt čauganu, irdenu; izbužināt
čaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst
iečaukstināt panākt, ka sāk čaukstēt
ilze Papirosa čaulīte
stiebrs Papirosu čaulīte
ģilzes Papirosu čaulītes
nelīmēts papīrs papīrs, kuram netiek pievienotas līmvielas (elektroizolācijas papīrs, ko izmanto kabeļu kondensatoros, uzsūcošie filtrējošie papīri, avīžu papīrs, cigarešu, čaulīšu papīrs u. c.)
cēlējgāze par gaisu vieglāka gāze (ūdeņradis, hēlijs, silts gaiss), ar kuru piepilda aerostatisko lidaparātu čaulas, lai lidaparāts varētu pacelties gaisā
piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt)
atšķilt Pāršķelt (olas čaumalu)
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (šaujot) tiek pārsista kapsele
ģilzes Patronu čaulītes
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi)
nočākstēt pēkšņi nočaukstēt
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt
diatomeju analīze pētījumu metode nogulumu veidošanās apstākļu un ģeoloģiskā vecuma noskaidrošanai pēc tajos esošo kramaļģu krama čaulu piederības pie ekoloģiskā ziņā atšķirīgām sugām
pielādēt Piepildīt ar pulveri (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
lādēt Pildīt ar pulveri (patronas čaulu), pildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
lācains Pilns ar lāčauzām
lācenains Pilns lāčauzām
mičola Plānā plēvē ietverta ola bez čaumalas
Sphaerium corneum plānčaulas pundurgliemene
tellinidae Plānčaulgliemeņu dzimta
macoma Plānčaulgliemeņu dzimtas ģints
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma
leptostraca Plānčauļu kārta
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu
brahiopodi Pleckāji, jūras bezmugurkaulnieki (ap 280 sugām) ar divvāku čaulu
čalbīt pļāpāt, murmināt, čaukstēt
helicerāti Posmkāju apakštips ("Chelicerata"), kas apvieno sauszemes (gandrīz visi zirnekļveidīgie) vai jūras dzīvniekus (senčauļi, jūraszirnekļi)
Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā)
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku
nočiukstēt radīt čirkstošu, čaukstošu, čivinošu skaņu
iešvīkstināt radīt plīkšķi, čaukstoņu
čumala Riekstu čaula, čagas
čamas Riekstu čaulas
Bromus secalinus rudzu lāčauza
auza Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
auzene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
diršas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
dirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
dzirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
girsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
ģirsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kaspers Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kasteri Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kasters Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācauzas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāčauzīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāčavas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācenes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāči Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācišes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lumsti Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lušķi Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
luste Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lustene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lustes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
skasteres Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
skasteris Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
dysodonta Saistčauļi
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
sačaukstināt Sākt, parasti pēkšņi, čaukstināt
trunkuli Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas
trunķuļi Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas
pačaugans samērā, arī mazliet čaugans
arcella Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha")
sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta
diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem
yo Sasveicināšanās, lieto "čau" vietā
čožas Saulespuķu sēkliņu čaulas
ūdeņražveidīgs savienojumā "ūdeņražveidīgie atomi" - jonizēti atomi, kuru elektronu čaulā ir tikai viens elektrons
brauna Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
brauņas Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
čumolys sēklu, riekstu u. c. čauliņas
ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas
sēnelas Sēnalas - no graudiem atdalītas miziņas, čaumalas, maize, putra no graudu miziņām
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
palaeostraca Senčauļu klase
izotopiskā paleotermometrija seno jūru un okeānu ūdens temperatūras noteikšana pēc skābekļa izotopu (180, 160) attiecības tālaika organismu kalcīta čaulās vai skeletā
kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas
mikrokapsula Sīka vielas daļiņa, kas iekļauta cietā čaulā
globigerīni Sīkas planktona foraminīferas ar lodveidīgām vairākkameru čaulām
oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru
thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās
Ičaunīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ičaunieki" nosaukuma variants
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina
metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta
špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.)
zizināt Šalkt, čaukstēt
žūžēt Šalkt, čaukstēt
raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai
kost riekstu šķelt rieksta čaulu ar zobiem
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem)
slapjā čaula šķidrumdzeses motora blokkarterī iepresēta cilindra čaula, kuru no ārpuses apskalo dzesēšanas šķidrums
sausā čaula šķidrumdzeses motora cilindra augšdaļā iepresēta čaula, kuru dzesēšanas šķidrums tieši neapskalo
svīkšoņa švīkstoņa, čaukstoņa
čaulains tāds, kam ir čaula (1)
lāčauzains tāds, kam ir lāčauzu (2) piejaukums
ģirsāts tāds, kam ir lāčauzu piejaukums
kails tāds, kam nav čaulas, zvīņu
virsčaumalas tāds, kas atrodas, noris virs čaumalas
zemčaumalas tāds, kas atrodas, noris zem čaumalas
dakstiņveida tāds, kas ir izveidots no daļēji vienai otru pārsedzošām plāksnēm, līdzīgi kā dakstiņi (piemēram, bruņgliemju čaula)
čaukstīgs tāds, kas mēdz čaukstēt
čaulveida tāds, kas pēc formas līdzīgs čaulai
lustains tāds, kur ir lustes (lāčauzas) vai to sēklas
lustaiņš tāds, kur ir lustes (lāčauzas) vai to sēklas
lāčauzains tāds, kurā aug daudz lāčauzu
izmukas tas, kas iekšā kādai ārējai čaulai
čarba tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis
čorba tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis
tellina Tellina baltica - Baltijas plānčaulgliemenes jeb Baltijas makoma "Macoma baltica" nosaukuma sinonīms
konhiferas Tie gliemji, kam čaula
konchiferas Tie gliemji, kam čaulas
nočumalāt Tīrīt (ogu vai pupu) čaumalas vai pākstis
Bromus arvensis tīruma lāčauza
Bromus hordaceus Tomina lāčauza
Bromus thominii Tomina lāčauzas nosaukuma sinonīms
Bromus briziformis trīseņu lāčauza
metāla troses presēšana troses apdare bez spleisēšanas, t. i., saspiežot speciālās čaulās (termiska apdare lielā spiedienā)
monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula
lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem
Jori upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā
operētājsistēmas MS-DOS čaula uzlabota izvēļņvadāma lietotāju saskarne, kas, sākot ar versiju 5.0 ir operētājsistēmas _MS-DOS_ sastāvdaļa. _MS-DOS_ čaula nodrošina izvēļņvadāmu piekļuvi vairumam _MS-DOS_ komandu, tādējādi paplašinot šīs operētājsistēmas funkcionalitāti un izmantošanas iespējas
kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis
notostraca Vairogčauļi - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta
triops vairogčauļu apakškārtas ģints
lepidurus Vairogčauļu apakškārtas ģints
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu
kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri
pacilans Vidēji irdens, čaugans
sēka viegla, čaugana maize
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera
čauganība vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme
čauganums vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums
mīkstčaulība vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme
bezakotu zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"); bezakotu lāčauza
bromus Zaķauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas
froufrou Zīda drānu čaukstēšana
kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas
kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala
upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene
taxodonta Zobčauļi
bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi
konhostraki Žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), tikai fosilās formas, Latvijā atrod devona nogulumos; recentos šīs apakškārtas vēžus sauc par divvākčauļiem
airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži

čau citās vārdnīcās:

MLVV

čau

MEV

čau