žņerkstēt
žņerkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žņerkstu | žņerkstam | žņerkstēju | žņerkstējām | žņerkstēšu | žņerkstēsim |
| 2. pers. | žņerksti | žņerkstat | žņerkstēji | žņerkstējāt | žņerkstēsi | žņerkstēsiet, žņerkstēsit |
| 3. pers. | žņerkst | žņerkstēja | žņerkstēs | |||
Pavēles izteiksme: žņerksti (vsk. 2. pers.), žņerkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žņerkstot (tag.), žņerkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žņerkstētu
Vajadzības izteiksme: jāžņerkst
1.Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
2.Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , un brauciens uz Maskavu, kurp vēl jupis zina, kad, 1991. gada rudenī, tajā īsajā sprīdī, kad neatkarība jau bija pasludināta, bet PSRS vēl formāli nebija sabrukusi, kagebisti izveda no arhīviem visu pēc kārtas, drudžainā steigā jauca pēdas,– visa mana tā saucamā kvalifikācija, kāda suņa pēc tā bija derīga, ja arī es novembrī, jau Maidana dienās, tak jau vismasveidīgākajās – kopš paša 17. gadsimta – ukraiņu kustības pašā virsotnē, tik ļoti grūši, bezmaz smadzenēm žņerkstot, it kā vaļā vērtos sarūsējušas durvis, sāku saprast – un atpazīt, joprojām pati sev neticēdama: vai tiešām taisnība?...
- Apsēžos blakus Abdulam un pagrozu kaklu - spranda žņerkst kā vecas eņģes.
- Sāku braukt - dzirdu neciešami griezīgu skaņu, metālam žņerkstot gar asfaltu.