žņerkstoņa
žņerkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; intransitīvs; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žņerkstoņa | žņerkstoņas |
| Ģen. | žņerkstoņas | žņerkstoņu |
| Dat. | žņerkstoņai | žņerkstoņām |
| Akuz. | žņerkstoņu | žņerkstoņas |
| Lok. | žņerkstoņā | žņerkstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņerkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izkāpjot izdzirdusi briesmīgu, nekad agrāk nedzirdētu skaņu - tanku kāpurķēžu žņerkstoņu pa asfaltu - un sajutusies kā karadarbības zonā.