ļembasts
ļembasts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ļembasts | ļembasti |
Ģen. | ļembasta | ļembastu |
Dat. | ļembastam | ļembastiem |
Akuz. | ļembastu | ļembastus |
Lok. | ļembastā | ļembastos |
2.apvidvārds Nelaime, liksta.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nupat jau kļūst interesanti, ar ko komandu kopvērtējuma ļembasts beigsies!
- Mēs tāpat tikai taisām lieku ļembastu un maisāmies visiem pa kājām.
- Nu beidzot arī Poga atguvās un izmisīgi palūkojās apkārt reibinošajā ļembastā.
- — Sarmīte uzmeta lūpu, un ļembasts uzņēma jaunu apli.
- — Apsēdieties un bez kādiem ļembastiem, — vēl piekodināja.