ķuļķētājs
ķuļķētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķuļķētājs | ķuļķētāji |
| Ģen. | ķuļķētāja | ķuļķētāju |
| Dat. | ķuļķētājam | ķuļķētājiem |
| Akuz. | ķuļķētāju | ķuļķētājus |
| Lok. | ķuļķētājā | ķuļķētājos |
Avoti: Sin