ķuļķis
ķuļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķuļķis | ķuļķi |
| Ģen. | ķuļķa | ķuļķu |
| Dat. | ķuļķim | ķuļķiem |
| Akuz. | ķuļķi | ķuļķus |
| Lok. | ķuļķī | ķuļķos |
2.Netīrs māla trauks.
3.Ķuģis, tāds, kuram ir daļēji amputēts kāds loceklis.
Avoti: ViV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pīpis, kaļķis, kaļķītis, kaļķenīca, kuļķis, ķuļķene, ķuļķis, suļķis, zuļķis, ķūķis