ēdmaņa
ēdmaņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēdmaņa | ēdmaņas |
| Ģen. | ēdmaņas | ēdmaņu |
| Dat. | ēdmaņai | ēdmaņām |
| Akuz. | ēdmaņu | ēdmaņas |
| Lok. | ēdmaņā | ēdmaņās |
1.Ēdiens.
2.Ēsma vēžiem.
3.Tāda vieta, kur laba ēšana.
Avoti: LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- negaidīti nepiekļūs ēdmaņai, ko pirms tam allaž ir garantēti dabūjis,
- Tā var būt barotavā izlikta barība vai nejauši uzradusies ēdmaņa.
- Taču bulciņu tante izliekas neko nemanām un turpina enerģiski šmakstināt līdzpaņemto ēdmaņu.
- Tā nu sēdējām ar Osi pie galda, kamēr kolektīvs stāvēja un skatījās uz bagātīgiem ēdmaņas kalniem.
- Tā ir Aumulīte, kas ar tirgus somu kāto uz bodi pēc ēdmaņām saviem divkājainajiem un četrkājainajiem ērmiem.