žēls
žēls īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | žēls | žēli |
Ģen. | žēla | žēlu |
Dat. | žēlam | žēliem |
Akuz. | žēlu | žēlus |
Lok. | žēlā | žēlos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
žēla | žēlas |
žēlas | žēlu |
žēlai | žēlām |
žēlu | žēlas |
žēlā | žēlās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | žēlais | žēlie |
Ģen. | žēlā | žēlo |
Dat. | žēlajam | žēlajiem |
Akuz. | žēlo | žēlos |
Lok. | žēlajā | žēlajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
žēlā | žēlās |
žēlās | žēlo |
žēlajai | žēlajām |
žēlo | žēlās |
žēlajā | žēlajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
žēli apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
2.Samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas izlēca pat virs miglas un savās žēlajās varžu balstiņās kurca:
- - tas cilvēks žēlā balsī runāja, galvu man glaudīdams.
- Tu man esi apnikusi ar savām žēlajām teļa acīm un mīkstajiem pupiem.
- Suņi apklusa un ar žēlu, neapmierinātu smilkstu nogūlās zemē.
- Viņš ir iemanījies iestādīt savu žēlo balsi tieši klausītāja apziņā.