žēlot
Lietojuma biežums :
žēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
1.1.intransitīvs
2.Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
3.Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt1.
Stabili vārdu savienojumiŽēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri