žēlot
žēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žēloju | žēlojam | žēloju | žēlojām | žēlošu | žēlosim |
| 2. pers. | žēlo | žēlojat | žēloji | žēlojāt | žēlosi | žēlosiet, žēlosit |
| 3. pers. | žēlo | žēloja | žēlos | |||
Pavēles izteiksme: žēlo (vsk. 2. pers.), žēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žēlojot (tag.), žēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žēlotu
Vajadzības izteiksme: jāžēlo
1.Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
1.1.intransitīvs
2.Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
3.Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt1.
Stabili vārdu savienojumiGlābt savu ādu; žēlot savu ādu; sargāt savu ādu.
- Glābt savu ādu; žēlot savu ādu; sargāt savu ādu idioma — 1. Briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību2. Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dāvina dārglietas, dažreiz aizved uz restorānu, naudu viņi nežēlo.
- Zinātne ir augstas pievienotās vērtības avots, tai līdzekļus žēlot nedrīkst.
- Tika piekauti aptuveni 40 karēļu fani, turklāt nežēlojot arī sievietes.
- Globālā sasilšana nav žēlojusi arī vienu no Eiropas iespaidīgākajām kalnu grēdām.
- Lai tevi ievērotu, neko nežēlo un augstsirdīgi dalies ar citiem.