Paplašinātā meklēšana
Meklējam žēlot.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (126):
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- dāvāt dzīvību Apžēlot, atceļot nāves sodu.
- apžē Apžēlot.
- apžēlāt Apžēlot.
- apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs.
- sažēlot apžēloties.
- žēlināt Apžēloties.
- lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties.
- čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties.
- čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties.
- štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
- čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
- ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- apžēlošana Darbība, process --> apžēlot.
- sagnauzt Daudz gausties, žēloties.
- saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
- nožēlojams Divd. --> nožēlot.
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
- gudžot Gausties, žēloties, bēdāties.
- ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
- činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
- gaugoties Gausties, žēloties.
- lierēt Gausties, žēloties.
- ņuņņāties Gausties, žēloties.
- vaidēt Gausties, žēloties.
- zūdīt Gausties, žēloties.
- zūdot Gausties, žēloties.
- zūdoties Gausties, žēloties.
- iežēlēties Iežēloties.
- gugoties Īgni žēloties.
- salelot Ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izzūdīties Ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties.
- izskundēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- piesažēlāties Ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties.
- izpukstēties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- nožēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- sasūkstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm.
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
- izsodīties Izžēloties, izsūdzēties.
- pakunkurot Kādu brīdi žēloties, gausties.
- nopluities Kādu laiku skumt, žēloties.
- sagaust Kādu laiku vaimanāt, žēloties.
- vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties.
- pāsēt Lutināt, žēlot, aizstāvēt, iztapt.
- kost (vai) mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- izžēlot Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
- iesūroties Mazliet pažēloties.
- grābt dievam acīs neatzīt, nenovērtēt par labu to kas ir; nepamatoti žēloties.
- dzīt dievu mežā neatzīt, nenovērtēt par labu to, kas ir; nepamatoti žēloties.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
- grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- bīžavāt Nežēlot, negādāt, nerūpēties.
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- (vai) mēli nokost nožēlot izteikto.
- kost sev vai mēlē nožēlot izteikto.
- nokost sev vai mēli nožēlot izteikto.
- grauzt nagus nožēlot.
- kost pirkstos Nožēlot.
- nožēlāt Nožēlot.
- žēlāt Nožēlot.
- ņauga Ņaudētājs, kas vienmēr mēdz žēloties.
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
- piežēlot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- sūstīties paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt; sūroties; žēloties.
- pazēlāt Pažēlot.
- paskundēt Pažēloties, pagausties.
- paraudāt Pažēloties.
- pasažēlāties Pažēloties.
- nobugoties Pietiekami gausties, žēloties.
- pukāties Pukoties, žēloties.
- ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
- ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
- flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji.
- piesaraudāties Raudot gausties, žēloties.
- krankšķēt Raudulīgi žēloties.
- apžēlojums Rezultāts --> apžēlot.
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
- ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
- uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība.
- aizgausties Sākt žēloties, vaimanāt.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps.
- kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
- vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
- svaist Skaļi raudāt, žēloties, bēdāties.
- vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
- dūzēties Skumt, bēdāties, žēloties.
- trūdīties Skumt, žēloties.
- duzot Stenēt, žēloties.
- gūģoties Sūdzēties, īgni žēloties.
- gaudoties Sūdzēties, žēloties.
- kudīties Sūdzēties, žēloties.
- stebēt Sūdzēties, žēloties.
- stebēties Sūdzēties, žēloties.
- skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties.
- sūpstīties Sūkstīties, nožēlot.
- ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
- rūktoties Vaidēt, žēloties, dusmoties.
- gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt.
- gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt.
- gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt.
- paikstēt Vaimanāt, žēloties, raudāt.
- aimanāt Vaimanāt, žēloties.
- oimanāt Vaimanāt, žēloties.
- sažēloties Vaimanāt, žēloties.
- Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu.
- nosūdzēties Vienmēr žēloties, vienmēr tiesāties.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4).
- pažēlot Žēlot un pabeigt žēlot.
žēlot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV