Paplašinātā meklēšana

Meklējam čīkst.

Atrasts vārdos (51):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (128):

gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
iekokļāt Ar čīkstošiem ratiem iebraukt.
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
bremžu čīkste bremžu čīkstoņa.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
čīkoņa Cilvēks, kas čīkst.
čīkstins Cilvēks, kas čīkst.
ķēkstēt Čēkstēt, čīkstēt.
žerkstēt Čerkstoši čīkstēt.
iežerkstēties Čerkstoši iečīkstēties.
čiebt Čiepstēt, čīkstēt, pinkšķēt.
baložu rāceņi čīkstenes.
tipēt Čīkstēt čīkst.
šerkstēt čīkstēt.
vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
ņirpsis čīkstulis, gaudulis, ņerga.
Sedum purpureum čīkstuļu laimiņa "Sedum telephium" nosaukuma sinonīms.
Sedum telephium čīkstuļu laimiņš jeb čīkstene.
čīkstīte Dem. --> čīkste.
aizkrikstēties Iečīkstēties, iebrakšķēties.
iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt.
ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties.
aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties.
aizķīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
ieklaikšēties Ieskanēties, iečīkstēties.
varkšēt Īgni rūkt, čīkstēt.
varkšķēt Īgni rūkt, čīkstēt.
surzis Īgņa, čīkstulis, kas vienmēr raud.
sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt.
čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstēt (1).
čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt.
čīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
čīkstins Instruments, ar kuru čīkstina.
čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pabeigt čīkstināt.
nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
izalauzties Izčīkstēties, izspēkoties.
cīku Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā lai raksturotu čerkstošu, čīkstošu skaņu.
čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
ķīkste Kāda lauku puķe, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
ķikste Kāda puķe uz lauka, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
verkšelis Kāds, kas čīkst, raud.
ņirkstis Kāds, kurš vienmēr čīkst, raud.
paņarkšināt Kādu brīdi čīkstināt.
pažīgot Kādu brīdi spēlēt, čīkstināt (vijoli), zāģēt.
gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
saņūkšēt klusi nočīkstēt.
karkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
kārkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
karkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
kārkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties.
kraikšķēt Krikšķēt, tarkšķēt, čīkstēt.
čīkāt Kustināt, šūpot (ko), radot čīkstošu skaņu.
čīkala Lieta, kas čīkst.
tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
čark Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
čerk Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
čīksts Materiāls, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
čīkstis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
čīkstulis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
pēkšēt Maza bērna čīkstēšana.
kurkata Mazi darba rati rati; čīkstoņa (no ratu ass).
padīkāties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
padīkties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
paņirkšēt Mazliet, īsu brīdi čīkstēt.
pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
kusnīgs Nemierīgi čīkstošs, neapmierināts.
īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas.
nočīkstēties Nočīkstēt (1).
saņārkšēt Nočīkstēt, čīkstēt.
saņirkšēt Nočīkstēt, čīkstēt.
novidžerēt Nočīkstēt, nočukstēt.
nokverkstēt Nočīkstēt, nopļāpāt.
nožīkstēt Nočīkstēt, nošvīkstēt.
nocīkstēt Nočīkstēt.
nodrekšķēt Nočīkstēt.
noņārkšēt Nočīkstēt.
nonīkšēt Nočīkstēt.
paņarkšēt Pačīkstēt.
čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
aizcīkstēt Pieraudāt, piečīkstēt.
ģirgāt Pīkstēt, čīkstēt, čirkstēt.
ņīkstēt Pīkstēt, čīkstēt.
pīkstis Pīkstulis, čīkstulis.
pļerrināt Radīt čīkstošu skaņu, kas atkārtojas (piemēram, strādājot ar neeļļotu ratiņu).
cīkstināt Radīt čīkstošu skaņu.
ņuršķēt Radīt čīkstošu troksni.
noskrimšķēt Radīt čīkstošu, knakšķošu, krācošu skaņu.
nokrapšķēt Radīt čīkstošu, svirkstošu, sprakstošu skaņu.
nozvarkstēt Radīt īslaicīgu tarkšķošu, čīkstošu skaņu.
noslaukšēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
noslaukšķēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
noskrakstēt Radīt tarkšķošu, čīkstošu, krakšķošu skaņu.
nolarkšēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
noļarkšēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
nolarkšķēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
čurrāties Ratu riteņiem beržoties čīkstēt.
ņuņņot Raudāt, čīkstēt.
žņergāt Raudāt, čīkstēt.
žigināt Rīvēt ādu ar roku tā, ka čīkst.
čīkst kā veci vāģi saka, ja kas griezīgi čīkst vai apnicīgi činkst.
rilstēt Skanēt, čīkstēt dzelzs priekšmetiem beržoties vienam gar otru.
rilt Skanēt, čīkstēt dzelzs priekšmetiem beržoties vienam gar otru.
ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst.
čīkstīgs Tāds, kas čīkst (1).
grimzdēties Tarkšķēt, čīkstēt (par tukšām rokas dzirnavām).
bragzdēt Tarkšķēt, čīkstēt.
drakšķēt Tarkšķēt, čīkstēt.
knerkt Tarkšķēt, čīkstēt.
tērkšēt Tarkšķēt, čīkstēt.
tērkšķēt Tarkšķēt, čīkstēt.
vaukšēt Tarkšķēt, čīkstēt.
vaušķēt Tarkšķēt, čīkstēt.
čīkstētājs Tas, kas rada čīkstošas skaņas.
čīkstulis Tas, kas rada čīkstošu skaņu.
čīkata Veca, čīkstoša gulta.
čīkata Veci, čīkstoši rati.
čīkstīgums Vispārināta īpašība --> čīkstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
čīkstzābaki Zābaki, kuros iestrādāts čīkstošs materiāls; čīkstoši zābaki.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa čīkst.