zviegt
zviegt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zviedzu | zviedzam | zviedzu | zviedzām | zviegšu | zviegsim |
| 2. pers. | zviedz | zviedzat | zviedzi | zviedzāt | zviegsi | zviegsiet, zviegsit |
| 3. pers. | zviedz | zviedza | zviegs | |||
Pavēles izteiksme: zviedz (vsk. 2. pers.), zviedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zviedzot (tag.), zviegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zviegtu
Vajadzības izteiksme: jāzviedz
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Skaļā balsī smieties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ūdenslīdēji, tie bašibuzuki, kad stāstīju, zviedza kā kumeļi.
- Viņš mētāja galvu, atiezis zobus, un zviedza plašajā izplatījumā.
- Bārstīju apkārt smiltis, purināju galvu, zviedzu un nelikos mierā.
- Par ko, teiksim, par ko gan iespējams tik truli zviegt?
- Neizprotamas vājprātīgu smieklu lēkmes ķerta, es pēkšņi sāku zviegt.