zviedziens
zviedziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zviedziens | zviedzieni |
| Ģen. | zviedziena | zviedzienu |
| Dat. | zviedzienam | zviedzieniem |
| Akuz. | zviedzienu | zviedzienus |
| Lok. | zviedzienā | zviedzienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas zirga zviedziens, man liekas, smējiens par to,
- Tad arī Toms sadzirdēja – tie bija satrakotu zirgu zviedzieni.
- No šīs vietas cauri Rimroka pakavu klaboņai Toms atkal sadzirdēja zirgu zviedzienus.
- Balsī, kas signalizēja, ka viņam nenormāli nāk zviedziens.
- Atskan īsti zirdzisks zviedziens.