ziņnesis
ziņnesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ziņnesis | ziņneši |
Ģen. | ziņneša | ziņnešu |
Dat. | ziņnesim | ziņnešiem |
Akuz. | ziņnesi | ziņnešus |
Lok. | ziņnesī | ziņnešos |
ziņnese sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ziņnese | ziņneses |
Ģen. | ziņneses | ziņnešu |
Dat. | ziņnesei | ziņnesēm |
Akuz. | ziņnesi | ziņneses |
Lok. | ziņnesē | ziņnesēs |
1.Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis.
2.joma: militārās zinātnes Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tad pie viņa ierodas kāds ziņnesis, agrāk sastapts cilvēks.
- Viņš sūta drūmus ziņnešus un ielaužas manā ikdienā niknāk nekā jebkad.
- viņa galminieki: sargi, padomdevēji, mantzinis un ziņneši.
- ◆ Senajā Persijā ziņnešu sūtījumi bija pazīstami jau 4. gs.
- Ziņneši mums saka, ka šeit atradīsim vairākus gulbju mazuļus,