ziņkārot
ziņkārot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ziņkāroju | ziņkārojam | ziņkāroju | ziņkārojām | ziņkārošu | ziņkārosim |
| 2. pers. | ziņkāro | ziņkārojat | ziņkāroji | ziņkārojāt | ziņkārosi | ziņkārosiet, ziņkārosit |
| 3. pers. | ziņkāro | ziņkāroja | ziņkāros | |||
Pavēles izteiksme: ziņkāro (vsk. 2. pers.), ziņkārojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ziņkārojot (tag.), ziņkārošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ziņkārotu
Vajadzības izteiksme: jāziņkāro
Izraisīt ziņkāri; arī izjust ziņkāri.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažs ziņkārots ronis pabāza ūsaino galvu no āliņģa un noskatījās uz garāmslidotājiem.
- Ja kādu tas ziņkāro, attiecīgs izklāsts atrodams grāmatā “ Jātnieks uz lodes”.
- – Nikolajs Pavlovičs ziņkārots jautāja.
- Šis jautājums mani tiešām ziņkāroja.
- Tas mani ziņkāroja.