ziņotājs
ziņotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziņotājs | ziņotāji |
| Ģen. | ziņotāja | ziņotāju |
| Dat. | ziņotājam | ziņotājiem |
| Akuz. | ziņotāju | ziņotājus |
| Lok. | ziņotājā | ziņotājos |
ziņotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziņotāja | ziņotājas |
| Ģen. | ziņotājas | ziņotāju |
| Dat. | ziņotājai | ziņotājām |
| Akuz. | ziņotāju | ziņotājas |
| Lok. | ziņotājā | ziņotājās |
Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis1.
PiemēriGrupas dalībnieki ieceļ ziņotāju, kurš iepazīstina ar iegūtajiem rezultātiem.
- Grupas dalībnieki ieceļ ziņotāju, kurš iepazīstina ar iegūtajiem rezultātiem.
- Ierados Kara ziņotāju mītnē un nodevu rakstus un vēstules.
- Viņš esot bijis arī čekas ziņotājs, tikai ļoti slīpēts, tā ka pat viņa sievai nav pieticis pierādījumu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit