vokalizēt
vokalizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vokalizēju | vokalizējam | vokalizēju | vokalizējām | vokalizēšu | vokalizēsim |
| 2. pers. | vokalizē | vokalizējat | vokalizēji | vokalizējāt | vokalizēsi | vokalizēsiet, vokalizēsit |
| 3. pers. | vokalizē | vokalizēja | vokalizēs | |||
Pavēles izteiksme: vokalizē (vsk. 2. pers.), vokalizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vokalizējot (tag.), vokalizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vokalizētu
Vajadzības izteiksme: jāvokalizē
Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau dzīves otrajā un trešajā mēnesī bērns sāk apzināties, ka ar dažādām mutes kustībām spēj vokalizēt un sāk aktīvi to izmēģināt.
- Īsos patskaņus, kā arī līdzskaņu kvantitāti apzīmē pilnajā jeb vokalizētajā rakstībā, kur tiek lietota speciāla diakritisko zīmju sistēma " tashkīl" ( ) .
- Finanšu institūcijas, kas diezgan labi zināmas kā konservatīvas un tirgu monopolizējošas un vēsturiski jauniem pakalpojumiem pretestību izrādījušas, skaļi vokalizē savas bažas arī par virtuālajām valūtām un itin bieži arī atklāti lobē tāda normatīvā regulējuma nostiprināšanu, kas jaunos pakalpojumus ierobežotu vai pat iznīcināt.
- Droši vien ar džekiem visu ceļu muldēsim par apstākļiem, saskaņā ar kuriem putnam noteikti jābūt uz vietas, jāvokalizē un mums tas ir jādzird.
- Kalifornijas lauvronis spēj vokalizēt arī zem ūdens.