vokālisms
vokālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vokālisms | vokālismi |
| Ģen. | vokālisma | vokālismu |
| Dat. | vokālismam | vokālismiem |
| Akuz. | vokālismu | vokālismus |
| Lok. | vokālismā | vokālismos |
Patskaņu un divskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā).
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vokālisma un zilbju kvantitātes problēmas analizējis Elmārs Liepa ( Liepa 1979).
- kas īsti neatbilst vokālisma kvantitātes ziņā.
- kas neatbilst vokālisma kvalitātes ziņā ( piemēram, latv. tumšs : liet. tamsūs) un konsonantisma ziņā ( .
- Acīmredzot gan lietuviešu, gan latviešu valodā ir pastāvējuši saknes vokālisma varianti: liet. glitūs, glytūs un latv. glits, glīts.
- Tāpēc pētījuma otrajā daļā ir lejzemnieku ( gwary dolnołotewskie) un augšzemnieku ( gwary górnołotewskie) izlokšņu fonoloģisko ( īpaši vokālisma) sistēmu konfrontācija vārdnīcas kontekstā.