vokālisks
vokālisks joma: valodniecība
Fonoloģijā – tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pazīmju pāri vokālisks vs.
- Patskaņi tiek raksturoti ar pazīmēm [+vokālisks], [–konsonantisks], bet līdzskaņi – ar pazīmēm [–vokāliks], [+konsonantisks].
- 4. Promocijas darbā, ņemot vērā sonoritātes secības principu un maksimālā zilbes sākuma principu, tiek analizēta zilbju robeža latviešu literārās valodas vārdos vokālisku, vokāliski konsonantisku un konsonantisku zilbju sadurā, kur veidojas dažādas vokāļu un konsonantu kombinācijas.
- Plūdeņi un glaidi var tikt raksturoti kā [+vokālisks], [+konsonantisks] vai kā [–vokālisks], [–konsonantisks], jo tiem piemīt gan vairākas patskaņiem, gan vairākas līdzskaņiem raksturīgas pazīmes.
- Lai konsekventi nošķirtu plūdeņus un glaidus, plūdeņi tiek raksturoti ar pazīmēm [+vokālisks] un [+konsonantisks], bet glaidi – ar pazīmēm [–vokālisks] un [–konsonantisks] ( Clark et al. 2007, 377; Jakobson et al. 1969, 19; 43).