vokatīvs
vokatīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vokatīvs | vokatīvi |
| Ģen. | vokatīva | vokatīvu |
| Dat. | vokatīvam | vokatīviem |
| Akuz. | vokatīvu | vokatīvus |
| Lok. | vokatīvā | vokatīvos |
voc. saīsinājums
vok. saīsinājums
Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
Avoti: LLVV, EH, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tekstu tipi var būt informatīvi, ekspresīvi vai vokatīvi ( sk. Reiß 1995).
- Un vokatīvs bez jautājuma, kaut gan visi locījumi paši par sevi ir jautājumi.
- Vokatīvs kā plunkšķis: Platone!
- Balstoties dominējošajā teksta funkcijā, K. Reisa tekstu tipoloģijas pamatā izšķir informatīvu, ekspresīvu un vokatīvu tekstu tipu.
- Senpersiešu valodā izšķir nominatīvu, ģenitīvu, datīvu, akuzatīvu, instrumentāli, ablatīvu, lokatīvu un vokatīvu.