vokalizēties
vokalizēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: reti; joma: valodniecībaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vokalizējos | vokalizējamies | vokalizējos | vokalizējāmies | vokalizēšos | vokalizēsimies |
| 2. pers. | vokalizējies | vokalizējaties | vokalizējies | vokalizējāties | vokalizēsies | vokalizēsieties, vokalizēsities |
| 3. pers. | vokalizējas | vokalizējās | vokalizēsies | |||
Pavēles izteiksme: vokalizējies (vsk. 2. pers.), vokalizējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vokalizējoties (tag.), vokalizēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vokalizētos
Vajadzības izteiksme: jāvokalizējas
Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v").
Avoti: LLVV