voiloks
voiloks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | voiloks | voiloki |
| Ģen. | voiloka | voiloku |
| Dat. | voilokam | voilokiem |
| Akuz. | voiloku | voilokus |
| Lok. | voilokā | voilokos |
voilaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[ĒiV ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | voilaks | voilaki |
| Ģen. | voilaka | voilaku |
| Dat. | voilakam | voilakiem |
| Akuz. | voilaku | voilakus |
| Lok. | voilakā | voilakos |
1.Biezs, blīvs velts audums. [LLVV ]
2.apvidvārds No šāda materiāla gatavots silts ziemas zābaks. [KnV ]
Avoti: LLVV, KnV, ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un nu skuķa voiloka zābaciņi notaļ oda pēc staļļa.
- Dominējošais dzīvesvietas tips - voiloka jurta.
- 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana Billes voiloka fabrikā pie Amatas, bet 1878. gadā – Šablovska papīrfabrikā ( Augstpriedēs) pie Mazās Juglas.
- Mīksta voiloka ripiņa pārslīdēja pār Mijas vaigiem, un bālums pazuda; seja kļuva tik svaiga, kā ienākot no desmit grādu sala; izlīdzinājās arī rieviņas pierē.
- Viņas uzlika cepures: Klāra — vienkāršu, atklātu voiloku, Mija — ar samtu garnētu un tīkliņu pārvilktu; tīkliņš noslīdēja līdz vaigu galiem, piešķirdams acīm vilinošu noslēpumainību.