vecpaps
vecpaps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecpaps | vecpapi |
| Ģen. | vecpapa | vecpapu |
| Dat. | vecpapam | vecpapiem |
| Akuz. | vecpapu | vecpapus |
| Lok. | vecpapā | vecpapos |
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīz Florencei un Mareusam bija jābrauc uz vecmāmas un vecpapa bērēm.
- Pastaigās viņa ņēma līdzi māmiņu Milliju, bērnus un vecpapu.
- Vecmāma ar vecpapu aizbrauca, vienmēr pametot palicējus sāpošām kājām.
- Vecmamma ir ieķērusies vecpapa elkonī, bet Itālo iet viens, vientuļš.
- Pirmais pieceļas Itālo, tad vecpaps, vecmamma, es un tētis.