vecfāteris
vecfāteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecfāteris | vecfāteri |
| Ģen. | vecfātera | vecfāteru |
| Dat. | vecfāterim | vecfāteriem |
| Akuz. | vecfāteri | vecfāterus |
| Lok. | vecfāterī | vecfāteros |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man vecfāteris karoja.
- Jā, par padomju laiku celtniecības īpatnībām biju aizdomājies, un taisnība vien ir, ka pamati acīmredzami nav tikuši ielieti vienā piegājienā, bet tai pašā laikā zinu, ka mans vecfāteris personīgi to visu uzraudzīja, un viņš nekādus brāķus nebūtu pieļāvis.
- Sanāk, ja tas auto nav uz mana vārda, man ir dziļi *******, kaut katru otro dienu pa avārijai, tāpat man nekas nebūs, jo ja nebūšu rupji pārkāpis noteikumus, regresu arī nedrīkst piemērot, bet tas, ka vecfāterim būs slikta octa ...
- Man vecfāterim reiz bija žiks, kuram kaut kas bija noticis ar karbūzi un brīvgaitā slāpa nost, tādēļ vienreiz braucot ar to žiku pie krustojuma izlēmu ar labo kāju pieturēt akseleratora pedāli, lai nenoslāpst un ar kreiso kāju nobremzēt , lieki piebilst, ka es un muterīte, kura toreiz bija ar mani mašīnā gandrīz izlidojām caur priekšējo stiklu !