vērpucis
vērpucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērpucis | vērpuči |
| Ģen. | vērpuča | vērpuču |
| Dat. | vērpucim | vērpučiem |
| Akuz. | vērpuci | vērpučus |
| Lok. | vērpucī | vērpučos |
Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
Avoti: ME