vērpt
vērpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vērpju | vērpjam | vērpu | vērpām | vērpšu | vērpsim |
| 2. pers. | vērp | vērpjat | vērpi | vērpāt | vērpsi | vērpsiet, vērpsit |
| 3. pers. | vērpj | vērpa | vērps | |||
Pavēles izteiksme: vērp (vsk. 2. pers.), vērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vērpjot (tag.), vērpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vērptu
Vajadzības izteiksme: jāvērpj
1.Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
1.1.intransitīvs
1.2.pārnestā nozīmē Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
3.joma: tehnika Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- PVS/NC vērpjamā šķīduma viskozitāte samazinās, palielinoties NC koncentrācijai.
- Pavisam svaigas sazvērestības teorijas tiek vērptas ap Polijas prezidenta lidmašīnas bojāeju.
- Nodomāju, varētu pati pamēģināt vērpt un pēc tam citiem parādīt.
- Mēs visi piederam vērpēju dzimtai, vērpjot katrs sava mūža pavedienu.
- vilnu vērpa ziemā, tikai ziema ir vajadzīga, sarma kokos.