vēders
vēders vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vēders | vēderi |
| Ģen. | vēdera | vēderu |
| Dat. | vēderam | vēderiem |
| Akuz. | vēderu | vēderus |
| Lok. | vēderā | vēderos |
1.Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
Stabili vārdu savienojumiIevilkt (arī ieraut) vēderu. Izgāzt vēderu.
- Ievilkt (arī ieraut) vēderu kolokācija — ievirzīt vēdera sienu uz iekšu
- Izgāzt vēderu kolokācija — izvirzīt vēdera sienu uz priekšu
- Uzpūsts (arī uzpūties) vēders kolokācija — saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
- Vēdera dobums vārdkoptermins; joma: anatomija — cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu)
- Vēdera izeja vārdkoptermins — izkārnījumu izvadīšana no organisma; defekācija
- Vēders iziet kolokācija — zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā
1.1.Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
1.2.pārnestā nozīmē Norobežota telpa (kā) iekšienē.
2.Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
3.apvidvārds Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
4.apvidvārds Ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam).
4.1.Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam).
4.2.Neizdevies tamborējums.
Stabili vārdu savienojumiCaurs vēders. Ciets vēders. Cik (tik) vēderā lien. Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā).
- Caurs vēders sarunvaloda, frazēma — caureja
- Ciets vēders sarunvaloda, kolokācija — apgrūtināta zarnu iztukšošanās
- Cik (tik) vēderā lien sarunvaloda, kolokācija — cik gribas (ēst)
- Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — būt ļoti padevīgam un iztapīgam
- Mīksts vēders sarunvaloda — paātrināta zarnu iztukšošanās
- Pieēst (arī pielocīt) (pilnu) vēderu sarunvaloda, frazēma — pilnīgi paēst
- Pielikt vēderu; pielikt pilnu vēderu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — pilnīgi paēst, pieēsties
- Piepildīt vēderu sarunvaloda, idioma — paēst, apmierināt izsalkumu
- Pilns vēders sarunvaloda, idioma — saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis frazēma — 1. Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu2. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu
- Sabāzt vēderā sarunvaloda, idioma — apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
- Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) idioma — ciest pārtikas trūkumu
- Smejas, vēderu (rokām) turēdams frazēma — saka, ja (kāds) ļoti smejas
- Strādāt (arī kalpot) par vēderu sarunvaloda, frazēma — strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā)
- Tukšs vēders sarunvaloda, frazēma — saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst
- Vēdera māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos
- Vēdera tiesa — uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam
- Vēders (pie) prasa savu (tiesu) — saka, ja sāk gribēties ēst
- Vēders iet cauri vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja ir caureja
- Vēders kauc (arī kurkst, rūc) sarunvaloda, frazēma — saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma)
- Vēders pie mugurkaula pierāvies; vēders raujas pie ribām; vēders raujas čokurā sarunvaloda, frazēma — saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies, ļoti novājējis
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neskaidras etioloģijas sāpes vēderā ir līdz šim diskutabla kapsulas endoskopijas indikācija.
- Vēdera taisno muskuļu piestiprināšanās vieta pie kaunuma kaula tiek atstāta neskarta.
- Izņēmums ir hronisku vēdera sāpju saistībā ar grūtībām komunikācijā ar tēvu.
- Dažkārt vēders var būt ievērojami palielināts apjomā, uzspringts, meteorēts.
- Klīniski var parādītie arī sāpes vēderā, hematūrija un arteriālā hipertensija.