Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēders.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- akūts vēders
- buras vēders
- caurs vēders
- ciets vēders
- mīksts vēders
- pilns vēders
- raibs kā dzeņa vēders
- tukšs vēders
- uzpūsts (arī uzpūties) vēders
- uzpūties (arī uzpūsts) vēders
- vēders (pie) prasa savu (tiesu)
- vēders iet cauri
- vēders iet pa priekšu
- vēders iziet
- vēders kā bumba
- vēders kā bunga
- vēders kā bungas
- vēders kauc
- vēders kauc (arī kurkst, rūc)
- vēders nav grāmata
- vēders pie mugurkaula pieaudzis
- vēders pie mugurkaula pierāvies
Atrasts skaidrojumos (89):
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders
- vēders kā bumba apaļš vēders
- buza Bērna vēders
- vēderelis dem. --> vēders
- vēderiņš dem. --> vēders
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
- lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- vidstropis kāds, kam ir liels vēders
- vidstrops kāds, kam ir liels vēders
- panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
- piepūsties kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem)
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
- penderis Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies
- pendēris Kuņģis; vēders; pūslis
- vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
- mārsnis liels vēders
- nezlis liels vēders
- noza liels vēders
- nozis liels vēders
- puza liels vēders
- speņģis liels vēders
- kullaža liels vēders, pilna guza
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
- bamba Naba, arī vēders
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas
- guta Pilieni pret vēdersāpēm, ko narkomāni injicē vēnā
- doņņa Pilns vēders (bērnu runā)
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- prātavēders Prātvēders
- prātvēdars Prātvēders
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija
- suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu
- pusvēdars Pusvēders
- kuza Putna guza; plašāk - kuņģis, vēders
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu
- spendere Resns vēders
- bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders
- rūcenīca Rūcēja; tā, kam rūc vēders
- rūcenieks Rūcējs; tas, kam rūc vēders
- terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija
- vēders iet pa priekšu saka, ja cilvēkam ir liels vēders
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders
- kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders
- ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
- sarkanvēdera tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem
- puntvēderis tāds (zēns) kam ir liels vēders
- vēdarains tāds, kam ir (samērā) liels vēders
- vēdaraiņš tāds, kam ir (samērā) liels vēders
- vēderaiņš tāds, kam ir (samērā) liels vēders
- garvēderis tāds, kam ir garš vēders
- lielvēderains tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem)
- plakanvēdera tāds, kam ir plakans vēders
- resnvēderains tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- vēderišks tāds, kam ir samērā liels vēders
- zemvēders tāds, kam zems vēders
- lielvēderis tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- resnvēderis tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- taukvēdars Taukvēders
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
- punte uz āru izspiedies dzīvnieka vai cilvēka vēders
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
- mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū
- vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
- vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
- vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai
- pilvis vēders
- ādas maiss vēders, kuņģis
- punis Vēders; liels vēders
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
- vēdarzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm
- vēderzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm
- plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus
- māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
vēders citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV