Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēders.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- akūts vēders
- buras vēders
- caurs vēders
- ciets vēders
- mīksts vēders
- pilns vēders
- raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis
- tukšs vēders
- uzpūsts (arī uzpūties) vēders
- uzpūties (arī uzpūsts) vēders
- vēders (pie) prasa savu (tiesu)
- vēders iet cauri
- vēders iziet
- vēders kā bumba
- vēders kā bunga
- vēders kā bungas
- vēders kauc
- vēders kauc (arī kurkst, rūc)
- vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis)
- vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām
- vēders pie mugurkaula pielipis (arī pieaudzis)
Atrasts skaidrojumos (86):
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- vēders kā bumba apaļš vēders.
- buza Bērna vēders.
- vēderelis Dem. --> vēders.
- vēderiņš Dem. --> vēders.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- vidstropis Kāds, kam ir liels vēders.
- vidstrops Kāds, kam ir liels vēders.
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- penderis Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies.
- pendēris Kuņģis; vēders; pūslis.
- vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- kullaža Liels vēders, pilna guza.
- mārsnis Liels vēders.
- nezlis Liels vēders.
- noza Liels vēders.
- nozis Liels vēders.
- puza Liels vēders.
- speņģis Liels vēders.
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- bamba Naba, arī vēders.
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- guta Pilieni pret vēdersāpēm, ko narkomāni injicē vēnā.
- doņņa Pilns vēders (bērnu runā).
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- prātavēders Prātvēders.
- prātvēdars Prātvēders.
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
- suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu.
- pusvēdars Pusvēders.
- kuza Putna guza; plašāk - kuņģis, vēders.
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
- spendere Resns vēders.
- bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders.
- rūcenīca Rūcēja; tā, kam rūc vēders.
- rūcenieks Rūcējs; tas, kam rūc vēders.
- terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija.
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders.
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders.
- kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
- sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
- puntvēderis tāds (zēns) kam ir liels vēders.
- vēdarains Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- vēdaraiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- vēderaiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- garvēderis Tāds, kam ir garš vēders.
- lielvēderains Tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem).
- plakanvēdera Tāds, kam ir plakans vēders.
- resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vēderišks Tāds, kam ir samērā liels vēders.
- zemvēders Tāds, kam zems vēders.
- lielvēderis Tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- resnvēderis Tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- taukvēdars Taukvēders.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- punte Uz āru izspiedies dzīvnieka vai cilvēka vēders.
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū.
- vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
- vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- ādas maiss vēders, kuņģis.
- punis Vēders; liels vēders.
- pilvis vēders.
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās.
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
- vēdarzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
- vēderzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
- plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
- māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
vēders citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV