vārīgs
vārīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vārīgs | vārīgi |
| Ģen. | vārīga | vārīgu |
| Dat. | vārīgam | vārīgiem |
| Akuz. | vārīgu | vārīgus |
| Lok. | vārīgā | vārīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vārīga | vārīgas |
| vārīgas | vārīgu |
| vārīgai | vārīgām |
| vārīgu | vārīgas |
| vārīgā | vārīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vārīgais | vārīgie |
| Ģen. | vārīgā | vārīgo |
| Dat. | vārīgajam | vārīgajiem |
| Akuz. | vārīgo | vārīgos |
| Lok. | vārīgajā | vārīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vārīgā | vārīgās |
| vārīgās | vārīgo |
| vārīgajai | vārīgajām |
| vārīgo | vārīgās |
| vārīgajā | vārīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
vārīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
1.1.Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
1.2.Nevarīgs, nespēcīgs.
1.3.novecojis Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
2.Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp); arī trausls1.
2.1.Uzmanīgs, saudzīgs (pret ko, parasti priekšmetiem) – par darbību, rīcību u. tml.
2.2.Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
2.3.pārnestā nozīmē Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu).
3.Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
3.1.Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
3.2.Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
Stabili vārdu savienojumiAizskart vārīgu vietu; aizskart vārīgā vietā. Trāpīt vārīgā vietā. Vārīga vieta.
- Aizskart vārīgu vietu; aizskart vārīgā vietā — runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo
- Trāpīt vārīgā vietā idioma — aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu
- Vārīga vieta — jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc izšķilšanās jaunās ķirzaciņas ir vārīgas, miniatūras savu vecāku kopijas.
- Paliek nodrupuši zobi, vārīgas smaganas, brūni plankumi uz miesas.
- Mūžīgs klepus, kakla sāpes, no tēva mantotas vārīgas plaušas.
- Es vēl esmu tik vārīga, baidos, ka nepārsalstu.”
- Tad viņš neatskatīdamies sāka iet, sākumā vārīgā, nedrošā solī.