vārījums
vārījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārījums | vārījumi |
| Ģen. | vārījuma | vārījumu |
| Dat. | vārījumam | vārījumiem |
| Akuz. | vārījumu | vārījumus |
| Lok. | vārījumā | vārījumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → vārīt1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → vārīt2; vārot gatavotais produkts, viela.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naktī no 5. uz 6. novembri tika saražots pirmais pilnpiena vārījums.
- Bet varbūt man tā tikai liekas, jo pašas vārījums?
- Viņas labi iecerētais saknīšu vārījums sarkani tumīgai un krēmīgi burbuļojošai zupai bija zaudējis.
- kartupeļu cietes ar aukstu ūdeni un lej klāt karstajam dzērveņu vārījumam, nepārtraukti maisot.
- Kad vārījums atdzisa tā, lai to varētu maisīt ar rokām, klāt pielēja asinis.