vārīgums
vārīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārīgums | vārīgumi |
| Ģen. | vārīguma | vārīgumu |
| Dat. | vārīgumam | vārīgumiem |
| Akuz. | vārīgumu | vārīgumus |
| Lok. | vārīgumā | vārīgumos |
1.Vispārināta īpašība → vārīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → vārīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → vārīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo īpaši svarīgi tas ir, audzinot zēnus, kuriem nereti tiek radīts nepareizs priekšstats, ka ievainojamība jeb vārīgums ir negatīva iezīme.
- Tā nozib, iecērt psihes vārīgumā švīkas, atstādama pazemojuma rensteles, kur vēlāk, nevienam neredzot, krīt sīkas, sāļas piles.
- Uzsverot šajā vertikālajā sadalījumā sociālo nozīmīgumu, atsevišķa objekta vārīgumu, aizsardzības pakāpes intensitāti, faktiski vertikālo noziegumu objektu sadalījums tiek nostādīts jaunā kvalitātē.
- Ārēji tu kļūsti rupjš, bet, kas attiecas uz sievietēm, iemanto kaut kādu vārīgumu cīpslās, viens vienīgs Ahilleja papēdis kļuvuši cirkšņi.
- No pārējiem krājuma motīviem jāmin mīlestības motīvs, kam raksturīgs jūtu ārkārtīgs vārīgums, maigums, siltums, arī neatvairāms spēks, mūžīgs nesāts.