uzzīmēt
uzzīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzzīmēju | uzzīmējam | uzzīmēju | uzzīmējām | uzzīmēšu | uzzīmēsim |
2. pers. | uzzīmē | uzzīmējat | uzzīmēji | uzzīmējāt | uzzīmēsi | uzzīmēsiet, uzzīmēsit |
3. pers. | uzzīmē | uzzīmēja | uzzīmēs |
Pavēles izteiksme: uzzīmē (vsk. 2. pers.), uzzīmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzzīmējot (tag.), uzzīmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzzīmētu
Vajadzības izteiksme: jāuzzīmē
1.Zīmēt un pabeigt zīmēt.
2.sarunvaloda Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad varam uzzīmēt modeļa fāzes diagrammu ( skat. 1.4.1. attēlu).
- Franču snovbordists Metjū Krepels trasē devās, uzzīmējis melnas ūsiņas. "
- Cilvēki sev uzzīmējuši pasakainu, Disneja multenēs redzētu Austrumu ainavu."
- Izrādās, darba vietas var uzzīmēt shematiski uz horizontāles vai vertikāles.
- Bet uzzīmēts viņš ir foršs, tāds vēja suns, plīvojošs.