uzzīlēt
uzzīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzzīlēju | uzzīlējam | uzzīlēju | uzzīlējām | uzzīlēšu | uzzīlēsim |
| 2. pers. | uzzīlē | uzzīlējat | uzzīlēji | uzzīlējāt | uzzīlēsi | uzzīlēsiet, uzzīlēsit |
| 3. pers. | uzzīlē | uzzīlēja | uzzīlēs | |||
Pavēles izteiksme: uzzīlē (vsk. 2. pers.), uzzīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzzīlējot (tag.), uzzīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzzīlētu
Vajadzības izteiksme: jāuzzīlē
Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas — kādi būs līgavaiņi.
- Atceros, pirms eksāmeniem mēs sēdējām tētmammas istabā un lūdzām uzzīlēt, kā tad veiksies eksāmenā.
- Viena meita jauna gada naktī gribējusi uzzīlēt , kas viņu apprecēšot
- Ar gluži melna kaķa asinīm varot naudu uzzīlēt
- izdotā indiešu pasaku krājumā Katāsaritsāgarā ir viena pasaka , kur karalis uzaicina nabaga brahmanu uzzīlēt , kur atrodas viņam nozagtā manta