uzziņģēt
uzziņģēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzziņģēju | uzziņģējam | uzziņģēju | uzziņģējām | uzziņģēšu | uzziņģēsim |
| 2. pers. | uzziņģē | uzziņģējat | uzziņģēji | uzziņģējāt | uzziņģēsi | uzziņģēsiet, uzziņģēsit |
| 3. pers. | uzziņģē | uzziņģēja | uzziņģēs | |||
Pavēles izteiksme: uzziņģē (vsk. 2. pers.), uzziņģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzziņģējot (tag.), uzziņģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzziņģētu
Vajadzības izteiksme: jāuzziņģē
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu tad uzziņģēsim kādu
- Un ziņģēdami nākam lejā , tad jau bija pilla Bulāna , māja pie mājas , te jau ar dažs labs večuks iznāk ara nu , uzziņģējat te pret manu māju , nu , uzziņģējat
- Nu tad uzziņģēsim kādu!
- Ja korinieces atbrauks arī uz mūspusi uzziņģēt, droši vien, aizstaigāšu uz klubu paklausīties un arī pāris eiro iesviedīšu tarbā
- Un ziņģēdami nākam lejā, tad jau bija pilla Bulāna, māja pie mājas, te jau ar dažs labs večuks iznāk ara: nu, uzziņģējat te pret manu māju, nu, uzziņģējat!