uzvelvēt
uzvelvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvelvēju | uzvelvējam | uzvelvēju | uzvelvējām | uzvelvēšu | uzvelvēsim |
| 2. pers. | uzvelvē | uzvelvējat | uzvelvēji | uzvelvējāt | uzvelvēsi | uzvelvēsiet, uzvelvēsit |
| 3. pers. | uzvelvē | uzvelvēja | uzvelvēs | |||
Pavēles izteiksme: uzvelvē (vsk. 2. pers.), uzvelvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvelvējot (tag.), uzvelvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvelvētu
Vajadzības izteiksme: jāuzvelvē
Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
Avoti: LLVV