uztrenkāt
uztrenkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztrenkāju | uztrenkājam | uztrenkāju | uztrenkājām | uztrenkāšu | uztrenkāsim |
| 2. pers. | uztrenkā | uztrenkājat | uztrenkāji | uztrenkājāt | uztrenkāsi | uztrenkāsiet, uztrenkāsit |
| 3. pers. | uztrenkā | uztrenkāja | uztrenkās | |||
Pavēles izteiksme: uztrenkā (vsk. 2. pers.), uztrenkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztrenkājot (tag.), uztrenkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztrenkātu
Vajadzības izteiksme: jāuztrenkā
Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
Avoti: LLVV