uzplīties
uzplīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplijos | uzplijamies | uzplijos | uzplijāmies | uzplīšos | uzplīsimies |
| 2. pers. | uzplijies | uzplijaties | uzplijies | uzplijāties | uzplīsies | uzplīsieties, uzplīsities |
| 3. pers. | uzplijas | uzplijās | uzplīsies | |||
Pavēles izteiksme: uzplijies (vsk. 2. pers.), uzplijieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplijoties (tag.), uzplīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplītos
Vajadzības izteiksme: jāuzplijas
1.Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
1.1.Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
1.2.pārnestā nozīmē Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man uzplijās kaut kādi apdrošinātāji, un tad es sāku domāt,
- Oskars patiesībā nemaz negribēja to spēlēt, bet vecmāmiņa briesmīgi uzplijās.
- Bet laiks atkal un atkal atvilkās, lai uzplītos ar brūču dziedēšanu.
- Lai viņi tā ēd, nav ko uzplīties ar rasolu!
- Būtu labi, ja Vlads tagad man neuzplītos ar runāšanu.