uzklibot
uzklibot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkliboju | uzklibojam | uzkliboju | uzklibojām | uzklibošu | uzklibosim |
| 2. pers. | uzklibo | uzklibojat | uzkliboji | uzklibojāt | uzklibosi | uzklibosiet, uzklibosit |
| 3. pers. | uzklibo | uzkliboja | uzklibos | |||
Pavēles izteiksme: uzklibo (vsk. 2. pers.), uzklibojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzklibojot (tag.), uzklibošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzklibotu
Vajadzības izteiksme: jāuzklibo
Klibojot uziet, uznākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nedaudz vēlāk uz skatuves ne īsti uznāca, ne uzkliboja pati Petija Smita - veca, nesmuka ragana nonēsātā žaketītē.