uzdrīkstēties
uzdrīkstēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdrīkstos | uzdrīkstamies | uzdrīkstējos | uzdrīkstējāmies | uzdrīkstēšos | uzdrīkstēsimies |
| 2. pers. | uzdrīksties | uzdrīkstaties | uzdrīkstējies | uzdrīkstējāties | uzdrīkstēsies | uzdrīkstēsieties, uzdrīkstēsities |
| 3. pers. | uzdrīkstas | uzdrīkstējās | uzdrīkstēsies | |||
Pavēles izteiksme: uzdrīksties (vsk. 2. pers.), uzdrīkstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdrīkstoties (tag.), uzdrīkstēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdrīkstētos
Vajadzības izteiksme: jāuzdrīkstas
1.Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēki, būdami bez naudas, uzdrīkstas pārdod pat nepārdodamas lietas.
- Pavasarī, pēc pelēkās un drūmās ziemas, uzdrīksties būt pamanāma!
- Prezidents novēlēja veiksmi programmai turpmākajā darbībā un aicināja nebaidīties uzdrīkstēties rīkoties.
- Nesodi bērnu par to, ka viņš uzdrīkstējies savā nodarījumā atzīties.
- Viņš atgriežas no ilgstošas traumas ārstēšanas, tāpēc neuzdrīkstos neko prognozēt.