uzdrīkstēt
uzdrīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdrīkstu | uzdrīkstam | uzdrīkstēju | uzdrīkstējām | uzdrīkstēšu | uzdrīkstēsim |
| 2. pers. | uzdrīksti | uzdrīkstat | uzdrīkstēji | uzdrīkstējāt | uzdrīkstēsi | uzdrīkstēsiet, uzdrīkstēsit |
| 3. pers. | uzdrīkst | uzdrīkstēja | uzdrīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: uzdrīksti (vsk. 2. pers.), uzdrīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdrīkstot (tag.), uzdrīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdrīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāuzdrīkst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad neviens nebūtu uzdrīkstējis smieties viņam taisni acīs.
- Mans mocītājs ir pagrabā un alu pilda, tāpēc es uzdrīkstēju savu zvaigzni uzmeklēt.
- Ticot, ka tava uzvedība to pieļauj un tavas partneris tevi uzreiz nepametīs, tu šad un tad uzdrīkstiet izsmalcinātu apģērbu vietā uzģērbt arī savas vecās, ērtās, bezformīgās mājas bikses.
- Dzejoļa „ Klusums” pēdējā daļā sieviete un jūra ir apvērstās lomās: ja iepriekš jūra nozīmē sievišķu Absolūtu, tagad tā ir kļuvusi pasīva un bezpalīdzīga: „ Tik bezgalīgi jūra kaut ko gaida,/ Ka elpot neuzdrīkst.
- - Kas tad to uzdrīkstēs?