uzdrost
uzdrost 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdrošu | uzdrošam | uzdrosu | uzdrosām | uzdrosīšu | uzdrosīsim |
| 2. pers. | uzdros | uzdrošat | uzdrosi | uzdrosāt | uzdrosīsi | uzdrosīsiet, uzdrosīsit |
| 3. pers. | uzdroš | uzdrosa | uzdrosīs | |||
Pavēles izteiksme: uzdros (vsk. 2. pers.), uzdrosiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdrošot (tag.), uzdrosīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdrostu
Vajadzības izteiksme: jāuzdroš
Uzdrošināties.
Saistītās nozīmesuzdrīkstēties, iedrīkstēties, uzdrošināties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
uzdrīkstēties1 — Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
iedrīkstēties1 — Iedrošināties, uzdrošināties.
uzdrošināties1 — Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
atļauties2 sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs vai patstāvīgs darbības vārds — Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
Avoti: Sin