tvīksme
tvīksme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tvīksme | tvīksmes |
| Ģen. | tvīksmes | tvīksmju |
| Dat. | tvīksmei | tvīksmēm |
| Akuz. | tvīksmi | tvīksmes |
| Lok. | tvīksmē | tvīksmēs |
1.Karstums, tveice.
2.Stipra, skurbinoša smarža.
3.Tīksme (parasti jutekliska).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es biju visa liegas mīlas tvīksmē.
- Vienmēr esmu mēģinājis savā valodā paust franču rakstnieku tvīksmi un erotismu.
- – Ilgas, alkas, tvīksme, tvīksme, tvīksme!
- Pēc dusmām ar sevi nāk tvīksmes slāpes,
- – Tvīksme, tvīksme, tvīksme, – es dziedāju spogulim uz mana loga palodzes.