tvīka
tvīka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tvīka | tvīkas |
| Ģen. | tvīkas | tvīku |
| Dat. | tvīkai | tvīkām |
| Akuz. | tvīku | tvīkas |
| Lok. | tvīkā | tvīkās |
2.apvidvārds Tveice, karstums.
3.Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā).
Avoti: LLVV, LE, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lidoja un mulsīgās tvīkās lūkojās tālumā, it kā meklējot vēl neredzamu krastu.
- Bruņutērps tētim bija mazliet par šauru, viņš tajā tvīka un slaucīja sviedrus no uzacīm.
- Andželikas vaigi tvīka, un sārtais ābols, iespiests starp nagiem, suloja kā sievietes klēpis.
- Vai tvīka pagūt ko nokavētu?
- Krāsns tvīka un baroja.