tvīkoņa
tvīkoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tvīkoņa | tvīkoņas |
| Ģen. | tvīkoņas | tvīkoņu |
| Dat. | tvīkoņai | tvīkoņām |
| Akuz. | tvīkoņu | tvīkoņas |
| Lok. | tvīkoņā | tvīkoņās |
Avoti: LLVV