tvīcināt
tvīcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tvīcinu | tvīcinām | tvīcināju | tvīcinājām | tvīcināšu | tvīcināsim |
| 2. pers. | tvīcini | tvīcināt | tvīcināji | tvīcinājāt | tvīcināsi | tvīcināsiet, tvīcināsit |
| 3. pers. | tvīcina | tvīcināja | tvīcinās | |||
Pavēles izteiksme: tvīcini (vsk. 2. pers.), tvīciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tvīcinot (tag.), tvīcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tvīcinātu
Vajadzības izteiksme: jātvīcina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sirmais nemācēja pat atskribināt neēdamo garoziņu no mālos ieziestas un oglēs tvīcinātas zoss, tāpēc no viņa jaundarinātās pasaules nekas labs iznākt nevarēja.