tumšums
tumšums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tumšums | tumšumi |
Ģen. | tumšuma | tumšumu |
Dat. | tumšumam | tumšumiem |
Akuz. | tumšumu | tumšumus |
Lok. | tumšumā | tumšumos |
1.Vispārināta īpašība → tumšs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → tumšs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → tumšs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → tumšs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → tumšs7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manu roku vietā bija tukšums, manu domu vietā – tumšums.
- Nekas nav mainījies – spīdzināšana, raganu sārti, ļaunums, tumšums.
- Galvas nav apsegtas, mati savā tumšumā un seksīgumā ir pārāk atkailināti.
- Sajaukts no daudzām dažādām krāsām ar dažādu tumšuma skalu.
- Šis tumšums ir raksturīgs tieši Djuroka gaļai.