tituls
tituls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tituls | tituli |
| Ģen. | titula | titulu |
| Dat. | titulam | tituliem |
| Akuz. | titulu | titulus |
| Lok. | titulā | titulos |
1.Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
PiemēriGada nevārda tituls šogad piešķirts vārdam "uzstādījums".
- Gada nevārda tituls šogad piešķirts vārdam "uzstādījums".
- Toties Vitgenšteinam atšķirībā no Levisa palika slava un vēlāk tika arī kņaza tituls.
- Viņa ir karaliene, un tas nekas, ka šobrīd viņas karaļvalsts tāda kā paputējusi, — galvenais ir tituls un attiecīga iznešanās.
- Mana tā laika komanda kļuva par Nīderlandes čempionēm, un pēc spēles kopā ar mūsu atbalstītājiem svinējām čempionu titulu.
2.Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
PiemēriGrāmatas tradicionāli dalītas nodaļās (tituli), bet nodaļu teksts paragrāfos.
- Grāmatas tradicionāli dalītas nodaļās (tituli), bet nodaļu teksts paragrāfos.
- Pēc tā laika tradīcijām grāmatu tituli bija gari, un arī kalendāra pilnīgais nosaukums aizņēma veselu lappusi.
3.joma: jurisprudence Īpašuma tiesības, kas ir apstiprinātas ar attiecīgu dokumentu.
Cilme:No latīņu titulus.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit