tiņa1
tiņa apvidvārds
1.Tīkls ar smalkām acīm; tina.
2.Izsitumi.
3.Padauža, kas visur tiņājas.
4.Pinekļi.
5.Kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās.
Avoti: TlV, KV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz atrāvos no piņām un no tiņām.
- kaste ar durv tiņām kur perēt
- Lai labību gubās un sta tiņos neizēstu peles , tad tās liekot , jāņem trīs akmentiņi , jāgroza pret ziemeļiem un jāliek gubai vai stā tiņai apakšā
- Tas , ka vecākiem kungiem tīkamas jaunas , smukas me i tiņas , ir tik vien , kā sen pazīstams pašapmāns un pašpārvērtējums , par ko ne viena vien komēdija vai drāma dzīvē izdzīvota un uz skatuves noskatīta
- Kad ieradās uz ādas kaut kur ēde , tad dilstošā mēnesī , lai dilst arī slimība , kāda vecene ap mērcēja logu sviedros rādītāju pirkstu , citur mazo pirkstiņu , un trīs reizes , vai septiņas , vai trīs reiz trīs , divpadsmit , trīs reiz sep tiņas , trīs reiz deviņas reizes ar vienu svētā skaitlī apvilka ar slapjo pirkstu ēdei apkārt tā da rīja trīs vakaros vai vairāk , atkal pēc svētiem skaitļiem , un ēde bi ja nost